Krievija okupēja Krimas pussalu 2014. gadā. Par šo Ukrainas teritoriju, tās atgūšanu un ar to saistītajiem jautājumiem otrdien daudz tika spriests Otrajā Krimas platformā, kas ir starptautisks konsultāciju formāts, kura mērķis ir deokupēt Krimu.
Krimas atbrīvošana ir laika jautājums
Šajā pasākumā attālināti ar uzrunu piedalījās arī Ukrainas prezidents Zelenskis, kurš atzīmēja, ka Ukraina vēl nav panākusi pilnīgu uguns kontroli pār okupēto Krimu, taču tas ir tikai laika jautājums.
"Krievijas kontrole pār Melno jūru un okupācijas karaspēka flotes klātbūtne tur ir radījusi ilūziju, ka Krievijas pārsvars Melnajā jūrā it kā ir nepārvarams.
Papildus tam, pārceļot uz Krimu simtiem tūkstošus Krievijas pilsoņu, kā arī veicot apjomīgas represijas pret visa veida centieniem pretoties, varēja rasties iespaids, ka Krima it kā ir iekarota. Tagad ilūzijas kūst…"
For years, Russia's fleet and control over the Black Sea have created the illusion of insurmountable dominance.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 24, 2023
The relocation of hundreds of thousands of Russians and mass opression have created an illusion of a subdued Crimea.
Illusions are vanishing now. We make them vanish. pic.twitter.com/5lEmJ1IM43
Kā pamatojumu tam, ka šīs ilūzijas sāk izgaist, Zelenskis minēja vairākus apsvērumus. Pirmkārt, Krievijas flote vairs neesot spējīga darboties Melnās jūras rietumos un pamazām bēgot no Krimas.
Par to liecinot tas, ka jaunā Krievijas kara flotes Melnās jūras bāze tiek veidota Gruzijas (precīzāk sakot, Maskavas kontrolē esošās Abhāzijas) teritorijā; pēc iespējas tālāk no Ukrainas un maksimāli tālu no ukraiņu raķetēm un jūras droniem.
"Krievijas teroristiem Krimā un Melnās jūras un Azovas piekrastes okupētajās daļās tagad nav drošas bāzes un uzticama loģistikas maršruta," sacīja Zelenskis.
Lai arī Ukraina vēl pilnībā nekontrolē situāciju tur, tas ir tikai laika jautājums, norādīja Zelenskis.
Ukraina arīdzan spējusi atsākt graudu eksportu pa Melno jūru. Kā atzīmēja Zelenskis, kopš darbu sācis jaunais graudu eksporta koridors, Ukrainas ostās uzpildīties ieradušies jau 50 kuģi, bet tuvojas vēl 50.
Krievijas pārsvars arī šajā teritorijā pamazām sarūk un Ukrainas mērķis nav mainījies – pilnīga deokupācija, ieskaitot Krimu.
Krievija apšauda Ukrainas pilsētas
Krievija tikmēr turpina savu iebrukumu Ukrainā un uzbrūk ne tikai frontes līnijā, bet arī vēršas pret mierīgajiem iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru. Aizvadītajā naktī Krievija uzbrukusi ar sešiem bezpilota droniem "Shahed", kas notriekti virs Hmeļņickas, Mikolajivas un Vinnicas apgabala Ukrainas vidienē. Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienībām visus dronus izdevās notriekt un šajos uzbrukumos cilvēki nav cietuši.
Taču Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas un ciemus ar artilēriju un citiem ieročiem. Tā rezultātā Hersonas apgabalā aizvadītajā diennaktī nogalināti divi civiliedzīvotāji, vēl 14 ievainoti, to vidū arī 12 gadus vecs bērns. Uzbrukts arī kādam ciemam Harkivas apgabalā, ievainojot četrus civiliedzīvotajus. Vēl divi cilvēki cietuši arī Doneckas apgabala Maksimivkā.
Apšaudes notikušas daudzos frontei tuvāk esošajos apgabalos Harkivas, Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos. Spēcīgi uzbrukumi turpinās arī Černihivas un Sumu apgabalos.
Ukrainas frontē turpinās sīvas cīņas. Kā ziņo Ukrainas Bruņotie spēki, pēdējās diennakts laikā notikušas 55 sadursmes ar iebrucējiem. Skaitliski tas ir mazāk nekā citās dienās.
Harkivas apgabalā Kupjanskas virzienā ukraiņi pēdējās diennakts laikā atvairījuši piecus uzbrukumus, līdzīgi situācija nemainīga arī Limanas un Bahmutas virzienos.
Okupantu karaspēks cietis lielus zaudējumus
Ukrainas Bruņotie spēki turpina uzbrukuma operācijas uz dienvidiem no Bahmutas un nostiprina savas jaunās pozīcijas. Pretuzbrukums turpinās arī Melitopoles virzienā, kur Ukrainas bruņotajiem spēkiem bijuši "daļēji panākumi" uz dienvidiem no Robotines. Kopumā frontē ienaidnieks uzbrukumā izmantojis četras raķetes un veicis 68 gaisa triecienus.
Avdijivkas virzienā, kur Krievija pēdējā laikā koncentrējusi savus spēkus, joprojām turpinās ļoti sīvas kaujas.
Krievija turpina mēģināt aplenkt Avdijivku, taču ukraiņu karavīri notur savas pozīcijas un Ukraina ziņo par milzīgiem krievu karaspēka zaudējumiem šajā posmā.
Ukrainas Bruņotie spēki arī turpina savas aktivitātes Hersonas apgabalā, veicot operācijas apgabala okupētajā daļā. Jau pagājušonedēļ tika ziņots, ka vairākām ukraiņu karavīru vienībām Hersonas apgabalā ir izdevies pārcelties Dņipras upes kreisajā krastā, ko joprojām kontrolē Krievijas armija, un veikt tur operācijas.
Sīkāka informācija par to šobrīd nav pieejama, bet ir skaidrs, ka ukraiņi ne uz brīdi nav apstājušies un notiek ļoti sīvas cīņas par katru okupēto Ukrainas zemes kvadrātmetru.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
