Pašlaik izskatās, ka cīņas Belgorodas apgabalā ir norimušas, taču nevar izslēgt iespēju, ka tās atsāksies.

Iespēja pazemot Putinu

Uzbrukumi notiek tālu no kauju epicentra Bahmutas un vairāk nekā 100 kilometru no frontes līnijas Harkivas ziemeļos. Lai arī Ukraina noliedz savu lomu, līdz šim lielākā šāda veida bruņota starprobežu operācija diez vai notikusi bez saskaņošanas ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Par to pārliecināti ir militārie eksperti. Operācijas mērķis viņiem šķiet skaidrs – novirzīt spēkus prom no frontes līnijām, tādējādi radot  "caurumus" Krievijas spēku aizsardzībā.

"Pirmkārt, mērķis ir piesiet pēc iespējas vairāk krievu spēku šai teritorijai, lai viņi nevar nosegt teritorijas, kur Ukraina patiesībā gribētu uzbrukt," spriež Betas Universitātes politikas profesors Patriks Berijs.

"Otrkārt, parādīt krieviem viņu medijos, ka karš kaut kādā nelielā veidā ir nonācis arī līdz viņu teritorijai. Treškārt, pazemot Vladimiru Putinu."

Abi grupējumi, kas uzņēmās atbildību par notikušo, "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" tika izveidoti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sapulcēja pret Kremli noskaņotus krievu brīvprātīgos, kas cīnītos Ukrainas pusē. Nav gan skaidrs, kāda tieši ir šo spēku sadarbība ar Ukrainas armiju.

"Šie grupējumi cer, ka kaut kādā veidā var dot ieguldījumu Putina režīma gāšanā.

Bet tajā pašā laikā mums jāsaprot – šie nav neatkarīgi spēki. Viņus kontrolē Ukrainas militārie izlūkdienesti," uzskata militārais eksperts Marks Galeoti.

"Šai operācijai ir iespēja panākt divas lietas. Viena - padarīt krievus nervozus par iespējamo sacelšanos pašu pilsoņu vidū,  otra -  piespiest krievus izklīdināt viņu karavīrus."

Krievija izrāda iznīcināto tehniku

Otrdien vakarā Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs paziņoja, ka reģionā ir atcelts "pretterorisma operācijas" režīms, ko izsludināja dienu iepriekš, lai atvairītu reidu, ko īstenoja Ukrainā karojošo Krievijas pilsoņu leģiona "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgā korpusa" vienības.

Vēlāk Gladkovs publicēja fototattēlus no saviem braucieniem uz Gora–Podolas, Glotovas un Kozinkas ciemiem, kur iepriekš notika cīņas starp minētajiem grupējumiem un Krievijas drošības spēkiem.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka esot iznīcināti vairāk nekā 70 kaujinieku un militāro transportlīdzekļu kolonna, kas esot pārvietojusies Krievijas teritorijā.

Krievijas propagandas kanāli arī publicēja video, kurā bija redzamas pamestas amerikāņu ražojuma apvidus automašīnas "Humvee", kas it kā esot izmantotas reidā.

Vašingtonā par šādu iespēju pauž skepsi.

"Es varu tikai pateikt, ka ASV valdība nav apstiprinājusi militārā ekipējuma nodošanu trešajām partijām, paramilitārām organizācijām ārpus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ukraina šādu ekipējuma nodošanu nav arī pieprasījusi. Bet mēs tam sekosim līdzi," vēsta Pentagona preses sekretārs Patriks Rīders.

Savukārt leģions "Krievijas brīvība" noliedza Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatīto informāciju un apgalvoja, ka tā vienības nav piedzīvojušas dzīvā spēka zaudējumus.

Ukraina prognozē šādu notikumu pastiprināšanos Krievijā

Amerikāņu izdevums "The New York Times", atsaucoties uz vārdā neminētu augsta līmeņa Ukrainas amatpersonu, rakstīja, ka reidu īstenojošās vienības ir cietušas nelielus dzīvā spēka zaudējumus, bet ne tādus, kas varētu ietekmēt viņu kaujas spējas.

Amatpersona izdevumam arī apgalvoja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības šajā operācijā nepiedalījās, tāpēc neviens ukraiņu karavīrs nav iegājis Krievijas teritorijā.

Arī Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks noliedza Ukrainas saistību ar notikušo. Viņš sacīja, ka reids apliecina Krievijā pieaugošo neapmierinātību ar tur valdošo režīmu.

"Karš beigsies ļoti ātri. Protams, tas nav rītdienas vai parītdienas jautājums. Bet ir skaidrs, ka procesi, kurus tagad redzam vairākos Krievijas reģionos, pieņemsies spēkā.

Tajos iesaistīsies arvien vairāk Krievijas pilsoņu, uzsveru – Krievijas pilsoņu, kuri vairs neizjūt tādas svētas šausmas Putina režīma priekšā kā pirms kara vai kara pirmajos sešos mēnešos," Podoļaks sacīja nacionālā telemaratona laikā.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs sacīja, ka notikušais Belgorodas apgabalā ir Krievijas iekšējā lieta, kas krieviem pašiem ir jārisina.

Notikušais ir milzīgs apkaunojums Kremlim

Ukraina noliedz tiešu līdzdalību reidā, norādot, ka to īstenoja Krievijas pilsoņi, kuri vēlas politiskā režīma maiņu savā valstī. Taču daudzi militārie eksperti uzskata, ka šī bija ļoti rūpīgi plānota operācija, ko šīs vienības diez vai varēja paveikt bez Ukrainas izlūkdienestu palīdzības. Viņuprāt, notikumi Belgorodas apgabalā varētu būt tāda kā prelūdija pretuzbrukumam frontē.

"Viņi demonstrē, ka Krievijas robeža ir "caura" un neaizsargāta," norāda domnīcas "Chatham House" pētnieks Keirs Džailss.

"Krievijai nākas to labot. Tai jāpārvieto karaspēks no kādas citas vietas. Un šī cita vieta, visticamāk, būs aizsardzības līnijas, kas gatavojas tik ilgi gaidītajam Ukrainas pretuzbrukumam," Džailss sacīja intervijā britu telekanālam "Channel 4".

Citi eksperti uzskata, ka notikušais ir milzīgs apkaunojums Kremlim, kas, lai attaisnotos, noteikti mēģinās apgalvot, ka reids bija Ukrainas un NATO uzbrukums Krievijai.

KONTEKSTS:

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veic operāciju Belgorodas apgabala teritorijā Krievijā, lai izveidotu "drošības zonu" Ukrainas civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Ukraina uzsvēra, ka šajā operācijā piedalās tikai Krievijas pilsoņi.

Krievijas varasiestādes paziņoja, ka Belgorodas apgabalā sākta "pretterorisma operācija", kas 23. maijā esot pabeigta.