Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura sestdien ieradusies Kijivā, sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka Ukrainas tauta jau divus gadus varonīgi aizstāv savu valsti no agresora par spīti daudzu šaubām, ka tas varētu neizdoties.

Leiena piebilda, ka Eiropas Savienība atbalstīs Ukrainu finansiāli, ekonomiski, militāri un morāli līdz brīdim, kad valsts beidzot būs brīva.

In Kyiv to mark the anniversary of the 2nd year of Russia’s war on Ukraine.

And to celebrate the extraordinary resistance of the Ukrainian people.

More than ever, we stand firmly by Ukraine.
 
Financially, economically, militarily, morally.
 
Until the country is finally free. pic.twitter.com/ZLWMbOxVFh

— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) February 24, 2024

Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka bloka atbalsts Ukrainai neatslābst. Tāpat neatslābstot arī Eiropas Savienības spiediens uz Krieviju, ko apliecinot šonedēļ apstiprinātā 13. sankciju pakete.

Kijivā sestdien ieradusies arī Itālijas valdības vadītāja Džordžija Meloni un Kanādas premjers Džastins Trudo.

ASV prezidents Džo Baidens savos sociālajos tīklos rakstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ievedot savu tankus Ukrainā, domāja, ka pasaule apgriezīsies ar kājām gaisā. Taču ukraiņi izrādījās pārāk spēcīgi, rietumvalstis nodemonstrēja vienotību, bet demokrātija apliecināja savu noturību.

One year after I touched down in Kyiv – Ukraine still stands.

When Putin ordered his tanks to roll into Ukraine, he thought the world would roll over. But the Ukrainians were too strong. Our coalition too unified. And Democracy too durable.

Let’s keep proving him wrong. pic.twitter.com/K9os7s0y4l

— President Biden (@POTUS) February 23, 2024

Baidens piebilda, ka Rietumiem ar savu atbalstu Ukrainai ir jāturpina pierādīt, ka Putins patiešām kļūdījās, uzsākot karu Ukrainā.

Nīderlandes premjerministrs un favorīts cīņā par NATO ģenerālsekretāra amatu Marks Rute paziņoja, ka Ukraina necīnās tikai par sevi, bet arī par vērtībām, kuras aizstāv Eiropa – demokrātiju, brīvību un pašnoteikšanās tiesībām. Rute arī brīdināja, ka šis karš apdraud Eiropas drošību, jo, gūstot panākumus Ukrainā, Putins pie tā neapstāsies.

Sagaidāms, ka sestdien daļa Ukrainas sabiedroto valstu izziņos jaunas militārās palīdzības paketes.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks atgādina, ka pirms diviem gadiem brīvā pasaule vienoti atbildēja uz Krievijas agresiju, sniedzot visa veida atbalstu Ukrainai.

Viņaprāt, šis ir īstais brīdis parādīt, ka tirānija nekad neuzvarēs, un vēlreiz apliecināt, ka Rietumi atbalstīs Ukrainu gan šodien, gan rīt.

Sunaks arī pauda gatavību darīt visu, kas nepieciešams, un tik ilgi, cik nepieciešams, lai Ukraina varētu uzvarētu šajā karā.

Lielbritānija jau ir paziņojusi, ka šajā gadā plāno ieguldīt 245 miljonus mārciņu (268,8 miljoni eiro), lai papildinātu Ukrainas artilērijas lādiņu krājumus.

Britu aizsardzības ministrs Grānts Šeps uzsvēra, ka Ukraina nevarēs uzvarēt karā ar Krieviju bez starptautiskās sabiedrības atbalsta, tāpēc Lielbritānija darīšot visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka Ukraina var turpināt cīņu par uzvaru.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka divos kara gados Ukraina ir daudz cietusi, taču ir spējusi izturēt Krievijas agresiju.

Two years of war. Battered and bruised, but still standing. Ukraine is fighting for itself, for its ideals, for our Europe. Our commitment at its side will not waver. pic.twitter.com/kHpxVcPuDd

— Emmanuel Macron (@EmmanuelMacron) February 23, 2024

"Ukraina cīnās par sevi, par saviem ideāliem, par mūsu Eiropu," uzsvēra Makrons, piebilstot, ka nav mazinājusies Francijas apņēmība palīdzēt Ukrainai.

Jāpiebilst, ka militārā lielvara Francija līdz šim Ukrainai ir sniegusi salīdzinoši nelielu militāro atbalstu.

Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs savā paziņojumā uzsvēra, ka "Ukraina izdzīvos, jo tā ir stipra un drosmīga un tai ir draugi Eiropā un visā pasaulē".

"Tas, ka valstu robežas nevar pārzīmēt ar spēku, ir smagi panāktais princips, ko Maskava mīda kājām katru dienu. Krievija ne tikai uzbrūk Ukrainai, tā arī grauj pastāvošo miera kārtību Eiropā. Šis pavērsiens mums lika izdarīt vienīgo pareizo secinājumu - mēs atbalstīsim Ukrainu tās pašaizsardzībā tik ilgi, cik nepieciešams. Un mēs - Vācija un Eiropa – darām daudz, taču mums jādara vēl vairāk, lai mēs varētu sevi efektīvi aizstāvēt", sacīja Šolcs.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piektdien, uzrunājot ANO Drošības padomi, norādījis, ka desmit gadus kopš Krievija nelikumīgi anektēja Ukrainas Krimas pussalu un Sevastopoles pilsētu — karš Ukrainā ir kā atklāta brūce Eiropas sirdī. Viņš arīdzan atzīmējis, ka ir pienācis laiks panākt, lai pasaules lielvalstis sāktu ievērot starptautiskās tiesības.

Atbalstu Ukrainai izteikuši arī Baltijas valstu līderi. 

Ukrainas tauta katru dienu parāda pasaulei īsto vārda drosme nozīmi. Tā, pieminot otro Krievijas izraisītā kara Ukrainā gadadienu, šodien publiskotajā videouzrunā sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Viņa arīdzan atzīmēja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir pierādījis brīvajai, demokrātiskajai pasaulei, ka vienotība ir tās stiprā puse.

"Kopā mēs varam palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā. Mums ir resursi, ekonomisks varenums un kompetence. Mūsu spēks pārspēj Krievijas spēku. Mums nav jābaidās no saviem spēkiem. Dārgie ukraiņu draugi! Jūs neesat vieni savā cīņā par brīvību. Mēs iestājamies par Ukrainu, tāpat kā jūs iestājaties par visas Eiropas drošību. Es ticu Ukrainas uzvarai un tam, ka Krieviju var sakaut. Es ticu arī Ukrainai, kas ir ES un NATO dalībvalsts. Slava Ukrainai!", sacīja Kallasa.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, piektdien uzrunājot ANO Drošības padomi sacīja, ka ir jāatrod politiskā griba, lai izstrādātu atbilstošu juridisku atbildi Krievijas nelikumīgi uzsāktajam iebrukumam Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka Krievijai ir jāuzņemas pilna atbildība par Vladimira Putina uzsākto agresiju, citādi viņa nesodāmība turpināsies.

"Vēlos atgādināt visiem šodien klātesošajiem, ka šis pat agresors reiz kolonizējis un ekspluatējis arī Igauniju, Latviju un Lietuvu.  Vairāk nekā vienu reizi. Un tāpēc mēs no rūgtas pieredzes zinām, ka, lai arī kādi vārdi tiktu teikti, lai arī kādi līgumi parakstīti, šis agresors neplāno apstāties... kamēr viņu neapturēs," sacīja Landsberģis.