Virzība uz lielāku atbalstu Ukrainai Eiropas Savienībā notiek, taču Ukrainai palīdzību vajag jau šonedēļ, šomēnes, šopavasar – rudenī vai nākamgad var būt par vēlu, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Sajūta Minhenē pārsvarā bija drūma

Nupat norisinājusies Minhenes drošības konference, kurā arī šogad vislielākā uzmanība tika pievērsta karam Ukrainā. Tajā daudz tika apspriests gan nepietiekamais atbalsts Ukrainai, gan kā pašai Eiropai stiprināt savu aizsardzības industriju. Vairākas amatpersonas uzsvēra – no vārdiem beidzot vajadzētu pāriet pie darbiem. 

"Eiropa vārdos ir politiskās apņēmības pilna, un izskatās, ka tagad arī rīcība sāks kustēties pareizajā virzienā. Lai rīcība būtu nopietna, tai jābūt koordinētai eiropiešu vidū, un notiek dažādas lietas, kas liecina par to, ka ka viss virzās uz nopietnāku rīcību. Protams, šobrīd lielākoties tas vēl ir vārdu līmenī," atzina Bērziņa.

Vienlaikus, piemēram, Vācijā jau notiek reāla darbība. Lai palielinātu munīcijas ražošanas apjomus, tur Vācijas un Dānijas kopuzņēmums atvēris jaunu rūpnīcu.

"Tas notiek, notiek kaut kāda ražošana nelielā virzienā, bet Minhenē kļuva skaidrs, ka Eiropai ir jāizveido institūcijas, kuras varētu veicināt lielāku Eiropas aizsardzību," uzsvēra Bērziņa.

Piemēram, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paudusi ideju, ka Eiropas Savienībā būtu nepieciešams aizsardzības komisārs. Tā vai citādi ir skaidrs, ka aizsardzības jautājumiem veltītas institūcijas Eiropas Savienībā ir nepieciešamas. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Eiropas Savienībai politiskā saprašana, atskaitot Orbānu un Ungāriju, ir skaidra un vienota – Krievija rada milzīgu draudu, Ukraina ir jāatbalsta, bet jautājums ir – kā? Kā tagad atrast finanses un visiem apvienoties, lai kopīgi ieguldītu ražošanā?" skaidroja Bērziņa.

Ir pamats uzskatīt, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām vasarā šie jautājumi beidzot varētu tikt atrisināti. Turklāt arī dalībvalstu līmenī novērojama lielāka rosība.

"Piemēram, ir bijušas divpusējas sarunas starp Zelenski un Olafu Šolcu, Vācijas kancleru, pēc tam Zelenskis turpināja savu vizīti Rietumeiropā, aizlidoja uz Parīzi un tur turpināja saņemt praktisku atbalstu, cik var saprast, lai gan visas detaļas vēl nav zināmas. Tā, lūk, notiek virzība. Problēma ir tāda, ka Ukrainai vajag palīdzību šonedēļ, šomēnes, šopavasar, bet visi risinājumi, kuri sāk parādīties un varētu uzlabot situāciju rudenī, ziemā un nākamgad, raisa bažas, ka tie būs par vēlu," atzina Bērziņa.

Kā virzīties uz priekšu ātrāk – šim jautājumam atbilžu vēl nav, norādīja drošības politikas eksperte. Dānija jau parādījusi savu nostāju, ka Ukrainai vairāk jāatdod no katras valsts jau esošajiem militārajiem resursiem, jo citām valstīm taču pašlaik tie nav vajadzīgi, taču šādu pieeju pagaidām neturpina nedz Vācija, nedz Francija. 

"Būtu ļoti vēlams arī lielajām valstīm pieņemt tādu dramatisku nostāju – vajag šobrīd. Es teiktu, ka tā apņēmība bija Minhenē, bet tāda sajūta tomēr pārsvarā bija drūma. Navaļnija nāve aizēnoja visu pasākumu, jo skaidrs, ka pasaule ir palikusi nežēlīgāka. Pirms konferences varbūt bija drusku lielākas cerības par citu iespējamo ceļu Krievijā, bet konferences sākumā kļuva skaidrs, ka tāds sapnis bija tikai sapnis," atzina Bērziņa. 

Nedrīkst ļaut Krievijai uzlādēt baterijas

Ieroču trūkums skaidri atbalsojas frontē, pagājušajā nedēļā Ukrainas spēkiem nācās pamest Avdijivku – teritoriju, par kuru risinājās ilgas cīņas. 

"Jautājums ir, kas notiek pēc šīs uzvaras Krievijai, vai Krievija var vēl spēt turpināt uzbrukumu un iegūt vēl teritoriju Ukrainā, un īpaši apdraudēt stratēģiskos loģistikas centrus, kas ir aiz Avdijivkas, jo pati pilsēta varbūt nav tik nozīmīga, jautājums ir par inerci, jautājums ir par simboliskām uzvarām, par apņēmību Ukrainas pusē un par drosmi un tās noturēšanu. Jebkura sakāve var negatīvi ietekmēt Ukrainas tālāko aizsardzību," pauda Bērziņa.

Tāpat jebkura uzvara Krievijas pusē var iedrošināt un motivēt Krievijas karavīrus nežēlīgi cīnīties un aizrauties ar uzbrukumiem. 

"Motivācijas jautājums Krievijas pusē ir svarīgs. Karavīri bieži nav sagatavoti, viņu pieredze ir maza, apstākļi ir grūti, bet uzvara iedrošina. Mums vajag iedrošināt aizstāvēt Ukrainu, nevis ļaut Krievijai uzlādēt savas baterijas ar uzvaras adrenalīnu. Tas nekādi nebūtu Ukrainas un pasaules interesēs," atzina Bērziņa.

Ukrainai šobrīd jānostiprina sava frontes līnija, jānodrošina loģistikas centru drošība un jāturpina cīnīties, bet, lai to paveiktu, ļoti svarīgi ukraiņiem būtu saņemt motivāciju no Rietumu puses – gan ar vārdiem, gan darbiem. 

"Tā nav bijis. Tādu skaļu paziņojumu, tādu motivējošu atbalstu mēs neesam dzirdējuši. Labi, bija uzslavas, bija ovācijas, bet ar ovācijām jau armija nevar cīnīties," uzsvēra Bērziņa.

Krievijas ambīcijas pārspīlēt nav iespējams

Vēl pirms Minhenes drošības konferences pasauli pāršalca ziņas par Kremļa ambīcijām kosmosā. Izlūkdienesti esot atklājuši, ka Krievija izstrādājot kādu ieroci, kas kosmosā varētu apdraudēt vai pat iznīcināt satelītus. Protams, ASV amatpersonas jau nākušas klajā ar paziņojumiem, ka tieša apdraudējuma šobrīd arī nav, taču zināmu satraukumu pasaulē šīs ziņas tomēr radījušas.

"Es šaubos, vai ir iespējams pārspīlēt Krievijas ambīcijas visumā. Krievija cenšas iegūt tehnoloģisko pārsvaru, īpaši militārajā jomā, dažādos veidos, un īpaši kosmosā tas ir simboliski un vēsturiski svarīgi Krievijai," atzina Bērziņa.

Vērtējot izskanējušo informāciju, skaidrs, ka tā ievieš bailes, bet vienlaikus tā arī atgādina, ka Krievijas ambīcijas neapstājas vien pie Ukrainas ieņemšanas, ka Krievija vēlas būt spējīga ietekmēt jebkuru valsti pasaulē, un ar tādām kosmosa tehnoloģijām tas būtu iespējams. 

"Šobrīd, divus gadus pēc lielā uzbrukuma sākuma, to, kuri vēlas ņemties ar citiem – ne Krievijas – jautājumiem, ir daudz, bet, ja augtu saprašana šo skeptiķu vidū, ka Krievija arvien būs drauds, piemēram, Amerikas drošībai, Francijas un Vācijas drošībai, tad būs lielāks atbalsts Krieviju arī sakaut uz frontes, atbalstīt Ukrainu, palielināt sankcijas vai kā citādāk apturēt Krievijas draudu visām attīstītajām valstīm," norādīja Bērziņa.

Ir skaidrs, ka Krievija netur solījumus un nerespektē iepriekš parakstītas vienošanās, tāpēc jārēķinās, ka arī aizliegumu no kosmosa palaist kodolieročus tā var neņemt vērā. 

"Tā, lūk, man liekas, ka, jā, varbūt rītdien tāds drauds vēl nebūs, bet jāsaprot, ka tāds drauds varētu attīstīties, ka šis moments ir pareizais, lai apturētu Krievijas globālās militārās ambīcijas. Tas ir ļoti svarīgs jautājums un svarīga diskusija visās lielvalstīs, jo tas var sasparot valstis, lai tās ieguldītu vairāk gan drošībā, gan Ukrainā, gan savās tehnoloģijās," vērtēja Bērziņa.