ĪSUMĀ:

• Aprit desmit gadi kopš "Eiromaidana" sākuma.
• Ukraina straujā tempā īsteno plaša mēroga reformas.
• EK pirms sarunu sākuma uzdeva Ukrainai izpildīt septiņus kritērijus.
• Ukraina uzskata, ka tie ir izpildīti, lai gan darāmā vēl daudz.
• Divi no tiem saistīti ar nepieciešamību stiprināt tiesu varu.
• Cīņu pret korupciju uzskata par nemitīgu procesu.
• Pieņem minoritāšu atbalsta programmu; krievu tajā nav.

Šoruden aprit desmit gadi, kopš 2013. gada novembrī tūkstošiem ukraiņu izgāja ielās, iebilstot pret tā brīža valdības lēmumu neparakstīt asociācijas līgumu ar ES.

Sākās tā dēvētais "Eiromaidans", kas turpmākajos mēnešos izvērtās nāvīgās sadursmēs starp demonstrantiem un tiesībsargiem, bet beidzās ar eksprezidenta Viktora Janukoviča bēgšanu no valsts.

Tagad – 10 gadus vēlāk – paralēli cīņai par savu brīvību Ukraina sprintera cienīgā tempā īsteno plaša apmēra reformas, lai pielāgotu visdažādākos likumus un būtu gatava sākt sarunas par iestāšanos ES.

"Šodien Ukrainas Augstākā rada pieņēma nepieciešamo lēmumu, kas ir vajadzīgs, lai sāktos sarunas ar Eiropas Savienību," tā pagājušā nedēļā savā ikvakara uzrunā tautai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzīmēja progresu jautājumā par mūža statusu politiski eksponētām personām. Tas ir viens no tā dēvētajiem "mājasdarbiem", ko EK uzdevusi Ukrainai tās ceļā uz ES.

"Mūsu mērķis nav mainījies – šogad būt gataviem atvērt sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Saistībā ar to Ukrainai uzdoto mēs pildām un izpildīsim," paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis.

ES piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu pēc Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma – pagājušā gada jūnijā. Līdz ar šo statusu Kijivai tika  izvirzīti septiņi kritēriji, kas jāizpilda pirms pievienošanās sarunu sākšanas. Divi no tiem ir saistīti ar nepieciešamību stiprināt tiesu varu, padarot stingrāku atlases procesu augstākā līmeņa tiesnešiem un īstenot konstitucionālās tiesas reformu.

"Šīs ir bezprecedenta izmaiņas. Ar starptautisko ekspertu iesaisti mēs esam pabeiguši šos konkursus un visi ievēlētie ir pārbaudīti attiecībā uz viņu integritāti un profesionālismu, tajā skaitā no ārvalstu ekspertu puses," intervijā sacīja Ukrainas vicepremjeres Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos biroja pārstāve Daria Gaidai. "Otra rekomendācija, kas arī tiek uzskatīta par izpildītu no Eiropas Komisijas puses, ir likums par plašsaziņas līdzekļiem un reklāmu. Tā arī bija liela reforma."

Trešā rekomendācija – stiprināt cīņu pret korupciju. "Šeit nav runa tik daudz par likumdošanu, bet vairāk par to, lai nodrošinātu, ka visa pretkorupcijas arhitektūra, kas Ukrainā tika uzbūvēta no nulles, darbojas un ir skaidra izpratne, ka tā ir efektīva.

Gaidai norādīja: to, ka pretkorupcijas cīņa notiek, apliecinot gan daudzie kriminālprocesi, gan tiesu spriedumi pēdējā gada laikā. 

Arī šo mājasdarbu ukraiņi no savas puses uzskata par padarītu, lai arī atzīst, ka kopumā cīņa pret korupciju ir nemitīgs process, kurā visu laiku ir un būs, ko uzlabot.

"Vislielākais pieprasījums tam ir nevis no Briseles, bet no ukraiņu sabiedrības," piebilda Gaidai.

Ieklausoties sabiedrības pieprasījumā, pēc ilgākām iekšējām diskusijām atjaunota arī prasība amatpersonām iesniegt deklarācijas, un tās būs publiski pieejamas. Tāpat ukraiņi pievērsušies jautājumiem, kas saistīti ar EK rekomendāciju mazināt oligarhu ietekmi.

"Un pēdējā rekomendācija bija par nacionālajām minoritātēm. Tā arī nebija viegla, jo sākumā bija jādefinē, kas ir jāizdara," stāstīja Ukrainas vicepremjeres Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos biroja pārstāve.

Ukraina pieņēmusi mazākumtautību likumu, izstrādājusi arī valsts programmu minoritāšu atbalstam. Krievijas iebrukuma dēļ krievu šajā minoritāšu sarakstā nav.  Savukārt krievu skolās notiek reformas, lai palielinātu ukraiņu valodas izmantošanu.

Kopumā ukraiņi uzskata, ka visas septiņas rekomendācijas ir izpildītas, lai arī katrā no jomām vēl ir daudz, ko darīt.

Tas ir tikai pirmais solis pretī dalībai ES. Turklāt tāds, kas sperts ļoti īsā laika periodā un ļoti  smagos kara apstākļos – kad virs galvām lidoja raķetes un droni, bet darba kabinetos nereti nebija elektrības.

"Es domāju, ka progress ir..." tā, lūgts novērtēt Ukrainas paveikto, intervijā sacīja nevalstiskās organizācijas "Opora" pārstāvis Anatolijs Bondarčuks. Viņš atzīmēja būtiskas pārmaiņas tiesu sistēmā un pretkorupcijas iestāžu darbā. "Var teikt, ka visi tie ieteikumi, ko bija izteikusi Eiropas Savienība, principā ir izpildīti."

Bondarčuks stāstīja, ka Ukrainas iestāšanos ES atbalsta ap 80–90% ukraiņu un atbalstītāju skaits audzis līdz ar Krievijas vispārējo iebrukumu Ukrainā.

"Cilvēki redz palīdzību no Eiropas Savienības puses. Tā ir ļoti svarīga. Pirmkārt – tā ir gan finansiāli, otrkārt, militāri un ekonomikai, plus – Eiropas Savienības valstis ir pieņēmušas lielu skaitu ukraiņu bēgļu. Tas arī ir ļoti svarīgi," atzīmēja Bondarčuks.

ES lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu tiek gaidīts decembrī.