Lielbritānijas Aizsardzības ministrija informēja, ka šā gada aprīlī Ukraina eksportēja vairāk graudaugu un eļļas augu sēklu nekā jebkurā citā mēnesī, kopš Krievija sākusi karu pret Ukrainu 2022. gada februārī. Izvesto preču kopapjoms – 6,6 miljoni tonnu – liecinot par Ukrainas spēju izmantot savus kuģniecības koridorus Melnajā jūrā. Šos maršrutus līdz šim izmantojuši 1600 kuģi, kas izveda 45 miljonus tonnu preču, un divas trešdaļas no tām bija lauksaimniecības produkti.
Eksperti arī aprēķinājuši, ka no pērnā gada jūlija līdz šā gada jūnijam Ukrainas graudu eksports veidos 9,7% no visa pasaules graudu eksporta. Galvenie maršruti ir no Melnās jūras ostām, bet apmēram 15% preču nosūta pa Donavas upi, 6% izved pa dzelzceļu, bet mazāk nekā 1% – pa autoceļiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
