Pēc tam, kad ASV Pārstāvju palāta nobalsojusi par ilgi gaidīto palīdzības pakotni Ukrainai un gaidāmi vēl daži pēdējie soļi no Senāta un ASV prezidenta puses, ukraiņi cer, ka palīdzība pie viņiem nonāks maksimāli ātri. Tiek sagaidīts, ka ceļu šī palīdzība varētu uzsākt nedēļas beigās.

Ukraina cer saņemt ATACMS raķetes

Vizītē Kijivā viesojusies kongresmeņu delegācija un, kā izteicies Masačūsetsas Demokrātu partijas kongresmenis Bils Kītings, pirmā ASV militārās palīdzības partija tiks piegādāta Ukrainai ātrāk, nekā kāds domā, ka tas ir iespējams.

"Ir ļoti svarīgi, lai mēs apzinātos, ka šādi autoritāri režīmi kā Krievijas, Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas režīmi, strādā viens ar otru, lai mainītu varas ainavu šajā pasaulē un izolētu tādas brīvības mīlošas valstis kā ASV, Ukraina un daudzas citas. Amerika nevar pieļaut, ka tas notiek. Amerika to nepieļaus," uzsver kongresmenis Nataniels Mūrans.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis telefonsarunā ar Džo Baidenu noformējis plānus, kas paredz nosūtīt vairāk tālas darbības rādiusa raķešu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Runa ir par ATACMS raķetēm, kas, kā tiek ziņots, ir iekļautas ASV atbalsta paketē. Tāpat Ukraina ar ASV ir sākusi sarunas par divpusēju drošības sadarbības vienošanos.

"Ļoti svarīgi, ka mūsu komandas no Ukrainas un ASV ir sākušas darbu pie divpusējas vienošanās. Mēs varam panākt to, ka šī vienošanās kļūst par paraugu, kas ne tikai atnes lielāku drošību mūsu cilvēkiem, bet palīdz visam Eiropas vēstures kursam nosliekties pareizā virzienā un mierā," vēsta Zelenskis.

Ukrainai nepieciešamas "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas

Kijiva jau ir parakstījusi vairākas šādas drošības vienošanās ar NATO valstīm, arī Latviju. Vienošanās paredz ilgtermiņa rietumvalstu atbalstu Ukrainai. Vienošanās gan nav uzskatāmas par divpusējas aizsardzības līgumiem, bet tām ir simboliska nozīme. Proti, šādi tiek parādīta Rietumu apņemšanās militāri, politiski un finansiāli atbalstīt Kijivu turpmākajos gados.

Arī Eiropas valstis turpina meklēt iespējas nodrošināt Ukrainai plašāku atbalstu.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba izteicies, ka Ukraina šobrīd risina sarunas ar partneriem, lai saņemtu vēl četras pretgaisa raķešu sistēmas "Patriot".

Izskanējis, ka Ukrainai būtu nepieciešamas aptuveni 25 pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču pagaidām darbs tiek koncentrēts uz to, lai nodrošinātu vismaz dažas, kas nepieciešamas lielo pilsētu aizsardzībai.

Lielbritānija piešķirs papildu palīdzību Ukrainai

Polijas premjers Donalds Tusks norādījis, ka Polija nevarot nodot Ukrainai "Patriot" sistēmas, jo tai pašai trūkst rezervju. Taču tā sniegšot cita veida palīdzību pretgaisa aizsardzības jomā.

Savukārt Zviedrija, lai gan šobrīd koncentrējoties uz finansiālu palīdzību un pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu nodrošināšanu, tomēr neizslēdz, ka varētu Ukrainai nosūtīt "Patriot" sistēmas.

Izskan ziņas, ka NATO un Eiropas Savienības valstis arvien aktīvāk mudina arī Grieķiju un Spāniju nodrošināt Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Poliju otrdien apmeklē Lielbritānijas premjers Riši Sunaks. Tiek sagaidīts, ka viņš apsolīs rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 580 miljonu eiro apjomā.

Jaunā palīdzības pakete tiks izmantota, lai nosūtītu Ukrainai munīciju, pretgaisa aizsardzības sistēmas un Lielbritānijas iepirktus dronus. Līdz ar šo paketi kopējais Lielbritānijas militārais finansējums Ukrainai sasniegs 7,6 miljardus mārciņu. Pēc viesošanās Varšavā trešdien Sunaks apmeklēs arī Vāciju.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala,  bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.

Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.