Situācija Ukrainas frontē pašlaik ir sarežģīta, iepriecinošu ziņu nav un, visticamāk, līdz vasarai situācija nemainīsies, uzskata Rajevs. Viņš arī vērsa uzmanību uz negatīvu tendenci, Ukrainai zaudējot trešo fāzi pēc kārtas.

"Viņi atsvieda Krievijas armiju no Kijivas, kas bija panākums. Tad bija Krievijas uzbrukums Donbasā, tad bija Hersona un Harkiva. Un tad sākās izmaiņas. Pirmais bija uzbrukums pagājušā gada pavasarī, kas beidzās ar Bahmutas ieņemšanu, tad bija neveiksmīgs Ukrainas pretuzbrukums, tagad ir nākamā fāze, kurā [no Krievijas puses] ir ieņemta Avdijivka (..) un viņi turpina virzīties uz priekšu," stāstīja Rajevs.

Viņš norādīja uz vienojošo lietu neveiksmīgajās fāzēs – Ukrainas armijai pietrūkst tehnisko līdzekļu, lai apturētu Krievijas armijas uzbrukumus. "Tā ir tāda taktiskā lieta, ja tā nemainīsies, tad diemžēl negatīvā tendence šajā karā saglabāsies," viņš sacīja.

Bijušais ASV spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess norādījis, ka Krievijas armija ir spējīga mācīties no iepriekš pieļautām kļūdām. Tam piekrita arī Rajevs, norādot, ka tieši Avdijivkā Krievija pirmo reizi šajā karā efektīvi izmantoja gaisa spēkus, atbalstot sauszemes operācijas.

"Es ļoti ceru, ka viņiem tā ir epizodiska darbība, nevis tas, ko viņi ir iemācījušies. Un es ļoti ceru, ka ukraiņi, saprotot šo lietu, (..) arī pārbīdīs pretgaisa aizsardzību ciešāk frontei. (..)

Un šobrīd gaisa spēku Ukrainai praktiski nav vai nav tādu, kas varētu izaicināt Krievijas gaisa spēkus. Tāpēc pretgaisa aizsardzība ir vienīgais, kas varētu mainīt situāciju," sacīja Rajevs.

Tāpat viņš norādīja uz iespējamu Krievijas gatavošanos lielākam solim frontē: "Tas netiek īpaši afišēts, bet viņi [Krievijas armija] mainījuši atbildības sadalījumu starp armijas grupējumiem frontes līnijā, kas automātiski nozīmē, ka viņi tūlīt veiks kaut kādu lielāku operāciju vai viņi veiks uzbrukumu vienā no virzieniem. Ir skaidrs, ka viņi kaut kam lielākam gatavojas."

Turklāt mainīties varētu arī pašlaik redzamais lēni notiekošais novājināšanas karš, kurā abas divas puses mēģina iznīcināt pēc iespējas vairāk pretinieka tehnikas.

Tikmēr Latvijas Ārpolitiskas institūta (LĀI) pētnieks un Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Krievijas militārās un stratēģiskajās studijās Sandis Šrāders intervijā  aģentūrai LETA pauda viedokli, ka stratēģiski svarīgais punkts Ukrainas karā pret Krieviju ir Armjanskas ieņemšana.

Runājot par šī gada prognozēm karalaukā, Šrāders norādīja, ka ukraiņiem pavirzīties uz priekšu ir ārkārtīgi sarežģīti – pietrūkst artilērijas un munīcijas, pietrūkst visa veida krājumu, taču svarīgākā ir gaisa aizsardzība, tāpēc sabiedrotajiem pēc iespējas ātrāk vajadzētu sniegt palīdzību Ukrainai.

Pēc Šrādera paustā, tas, kas ir solīts, ir viena lieta, taču ne mazāk svarīgi ir tas, kas notiek frontes līnijā. Patlaban Hersonā ukraiņi ir tikuši pāri upei un pāri tiltiem un nedaudz pavirzījuši frontes līniju uz priekšu. Stratēģiski ir svarīgi, lai Ukrainas armija ieņemtu Armjansku. Tādā gadījumā Ukrainas armija tiktu galā ar lidlaukiem, piegādes ķēdēm un citiem stratēģiskiem punktiem, lai pilnībā atbrīvotu valsti no okupantu karaspēka.

Eksperts atzīmēja, ka, neskatoties uz Krimas tiltu, ko ukraiņi spridzina, ir nepieciešams tikt galā ar vēl diviem. Ja ukraiņiem izdotos ieņemt Armjansku, tad viņi varētu tikt galā ar visām gaisa aizsardzības sistēmām un nodrošināt to, ka krievi vairs nespēs veikt piegādes Krimā esošajiem militārajiem spēkiem. Tā, viņaprāt, būtu taktiskā un praktiskā lieta attiecībā uz Ukrainas dienvidiem.

"Ja ukraiņi atbrīvotu Krimu, nebūtu draudu, ka Krievija no Krimas pāri Melnajai jūrai varētu apšaudīt vai citādi apdraudēt NATO bāzes, kas izvietotas Rumānijā, Bulgārijā, Moldovā. Tas tiešā veidā attiektos uz mūsu drošību. Tāpēc politisks, militārs, ekonomisks un humāns atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīgs," sacīja Šrāders.

Viņš uzsvēra, ka Krievija patlaban mēģina darīt visu, lai karu paildzinātu un neļautu Ukrainas militārajiem spēkiem virzīties uz priekšu. LĀI pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka krievi ir nedaudz mainījuši stratēģiju, piemēram, izvērš diversijas, cenšas rekrutēt armijā pašus ukraiņus, kas īpaši notiek Krimā un Dienvidaustrumu reģionos. Šrāders secina, ka šis ir kaut kas tāds, ko Krievija iepriekš nedarīja, un tas ir bīstami.

"Tāpat Krievija pret Ukrainu izmanto precīzas tāldarbības triecienspējas, kas Krievijai maksā dārgi, taču gaisa aizsardzība vienmēr ir dārgāka nekā uzbrukumi. Tāldarbības raķetes padara Ukrainas aizsardzību finansiāli apjomīgu. Protams, jāņem vērā arī iedzīvotāju morālais noskaņojums. Tās ir ciešanas, raķetes trāpa dažādiem objektiem. Tāpat Ukrainai nepietiek līdzekļu gaisa aizsardzībā," teica Baltijas Aizsardzības koledžas lektors.

Viņš norādīja, ka Krievijas lielā priekšrocība ir cilvēku resursi. Krievi var rekrutēt un sūtīt uz Ukrainu teju neierobežotu skaitu cilvēku, piemēram, ja armijā no ciemata, kurā dzīvo 3000 līdz 5000 iedzīvotāju, iesauc 15 līdz 20 cilvēkus, to nevar uzskatīt par būtisku sabiedrības mobilizāciju. Ukrainai cilvēku resursi ir mazāki, taču jāņem vērā, ka krieviem ir jāapmāca iesauktie un jāpadara tie darboties spējīgi, lai varētu veiksmīgi izpildīt kaujas operācijas. 

Pēc LĀI pētnieka paustā, ja Ukraina sešos mēnešos spēja nogalināt 40 000 līdz 50 000 krievu karavīru, tas liecina, ka krievi sūta karot nesagatavotus cilvēkus, jo nav laika viņus apmācīt. Viņš uzsvēra, ka Rietumiem ir jāapmāca ukraiņi, jāizstrādā efektīvākas un labākas apmācības programmas, ko viņiem piedāvāt, lai ukraiņi varētu vadīt lielākas vienības un veikt svarīgas operācijas.

"Tam ir jānotiek ilgtermiņā un papildus militārajam un finansiālajam atbalstam, jo Krievija mēģina novājināt Ukrainu dažādos veidos – graut sabiedrības morāli un noturību, bloķēt eksportu, ostu darbību, sagraut infrastruktūru. Tāpat Krievija cenšas visos veidos ar dažādām metodēm novājināt ukraiņu armiju. Es iezīmēju vidēja termiņa lietas, kas mums jārisina. Ukrainas sabiedrotajiem un Ukrainai ir svarīgi atgūt Krimu un veikt šādu būtisku soli, lai kara laukā notiktu izmaiņas," pauda Šrāders.

LĀI pētnieks uzsvēra, ka, negaidot Ukrainas uzvaras bez militārā atbalsta, Rietumiem ir jānodrošina viss nepieciešamais militārais atbalsts, lai Ukrainas armija ieņemtu Armjansku, iznīcinātu okupantu militāros spēkus Krimā, bet pēc tam, izmantojot šo stratēģisko un Krievijai politiski ļoti svarīgo simbolisko priekšrocību, atbrīvotu visu Ukrainu no Krievijas okupantu armijas. Viņa ieskatā, tikai šāda politika uzlabos drošības situāciju Eiropā un veicinās politikas tradīciju transformāciju un varas nomaiņu Kremlī.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.