Pētījums atklāj satraucošus datus

Vācijas Maršala fonds nupat laidis klajā jaunu ikgadējo pētījumu "Transatlantiskās tendences 2023", kas atklāj sabiedrības atbalsta līmeni Ukrainai dažādās pasaules valstīs, kā arī to, ka Rietumeiropas jaunatnes vidū simpātijas pret Krieviju un Ķīnu ir lielākas, nekā varētu domāt.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Gan Eiropā, gan Amerikā atbalsts Ukrainai ir liels. Piemēram, Ukrainas dalībai NATO Amerikā ir 61% [sabiedrības] atbalsts, Lielbritānijā 70%, Lietuvā 76%, Polijā 71%, un Portugālē visaugstākais – 78%. Bet, piemēram, Rumānijā tikai 53%," stāstīja Bērziņa.

Jāpiebilst gan, ka Rumānija Ukrainai sniedz ļoti lielu finansiālo atbalstu, un tas varētu būt faktors, kādēļ tās sabiedrība ir mazāk atbalstoša. 

"Ja skatās uz to, kuras valstis ir skeptiskāk noskaņotas par iespējamo Ukrainas dalību NATO un Eiropas Savienībā, kā arī par finansiālo atbalstu Ukrainas atjaunošanai, ir jāskatās uz Vāciju, Itāliju, Franciju kā uz valstīm, kuras sabiedrības līmenī negrib tik ļoti to atbalstīt kā citas valstis," norādīja Bērziņa.

Visskeptiskākā šajos jautājumos ir Vācijas sabiedrība, it īpaši tās jaunākā paaudze no 18 līdz 24 gadu vecumam.

"Šī jaunākā paaudze mēdz būt gandrīz visos jautājumos vispozitīvāk noskaņotā uz Krieviju, uz Ķīnu, bet skeptiskāka par demokrātiju. Vācijā 37% jaunākās paaudzes uztver Kremļa ietekmi kā pozitīvu lietu. Tas ir traki," uzsvēra Bērziņa.

Iespējams, tā ir tikai pretreakcija uz vecākās paaudzes nostāju un nevēlēšanās pieņemt valdības lēmumus par pareiziem, taču iespējams, tas liecina, ka jaunākajai paaudzei Vācijā ir mazāk aizspriedumu pret autoritārām valstīm.

"Tas liek satraukties, vai tas ir tīri paaudžu jautājums, vai tas ir arī sociālo mediju jautājums, jo Krievijai tajos, protams, ir liela ietekme. Tas liek domāt, kas ir tā informācija, kuru jaunākā paaudze uztver visvairāk? Kas notiek jaunākās paaudzes ikdienā un mediju telpā, kas liek tai domāt, ka tās valstis, kuras nospiež cilvēkus globāli un uzbrūk citām, ka no tām nevajag baidīties, ka tās nevajadzētu negatīvi uztvert? Tā ir rūpe gan Eiropā, gan ASV," norādīja Bērziņa. 

Drošības politikas eksperte atzina, ka pierādīt jaunākajai paaudzei, kas nekad nav izjutusi brīvības trūkumu, ka brīvība ir svarīga, ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, taču pie tā jāsāk strādāt.  

Svarīgas vēlēšanas Slovākijā

Pavisam drīz, 30. septembrī, Slovākijā norisināsies parlamenta vēlēšanas. Šobrīd aptauju priekšgalā ir partija "SMER" un tās līderis Roberts Fico, kurš jau ir pāris reizes bijis valsts premjerministrs. Viņš ir labi zināms kā Krievijas atbalstītājs, un arī tagad, priekšvēlēšanu laikā, nav kautrējies atkārtot Kremļa naratīvus, runājot par karu Ukrainā.

Pagājušajās vēlēšanās šī partija Slovākijā ieguva 18% vēlētāju balsu, šobrīd tiek prognozēts jau vismaz 21%. 

"Par to ir jāuztraucas, un ne tikai Slovākijas gadījumā.

Jo ilgāk turpinās karš, jo grūtāk Ukrainai klājas frontē, jo vairāk Krievijas mediji veicina naratīvu par Ukrainas uzvaras bezcerību, jo grūtāk klāsies Ukrainai.

Krievija šajā karā var uzvarēt divos veidos. Pirmais veids ir frontē, ieņemt Ukrainu, kā tas bija paredzēts 24. februārī pagājušogad, un ieviest tur savu valdību, kas Maskavai būtu tīkama. Otrais veids ir pavisam cits – neskatoties uz to, kas notiek frontē, panākt to, ka Ukraina piespiedu kārtā piekāpjas, jo trūkst atbalsta, jo ieroču vairāk nav. Tas notiktu tādēļ, ka atbalsts no sabiedrotajiem būtu izsīcis," skaidroja Bērziņa. 

Ja Slovākijā var mainīties valdība uz tādu, kas vairāk necentīsies palīdzēt Ukrainai, tas faktiski ir iespējams arī jebkurā citā valstī. Nav runa par to, ko domā sabiedrības vairākums, pietiek ar pāris ievēlētiem varas pārstāvjiem, kas var bremzēt vai pilnībā apturēt atbalstu Ukrainai. 

"Faktiskā realitāte frontē ir ļoti svarīga, bet svarīgs ir arī mūsu noturīgais atbalsts un saprašana par to, ka atbalsts ir nepieciešams ilgtermiņā, ka tas ir ārkārtīgi būtisks, ka ne tikai vairākumam, bet gandrīz visai sabiedrībai Ukraina ir jāatbalsta. Nevajag daudz, valstīm tikai vajag nedaudz sagrozīties citā virzienā, lai Ukrainas nākotne tiktu apdraudēta," uzsvēra Bērziņa.

Zelenska vizīte Ņujorkā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nupat devies vizītē uz ASV, lai paralēli atbalsta meklēšanai sniegtu uzrunu arī ANO Ģenerālajā asamblejā. 

Tajā viņš uzsvēra: "Krievija jaunu karu sāk katru desmitgadi. Daļa  Moldovas un Gruzijas joprojām ir okupētas, Sīriju Krievija pārvērtusi drupās. Ja ne Krievija, tad ķīmiskās vielas Sīrijā nekad netiktu izmantotas.

Krievija ir gandrīz norijusi Baltkrieviju. Tā acīmredzami draud Kazahstānai un Baltijas valstīm.

Savukārt šobrīd notiekošā kara pret Ukrainu mērķis ir pārvērst mūsu zemi un cilvēkus, un dzīvi, kā arī resursus, par ieroci, kas ir vērsts pret jums."

Daudzi eksperti gan apšauba, cik jēgpilna ir Zelenska vizīte ANO, kuru daudzi dēvē par neefektīvu organizāciju un vispār apšauba tās pastāvēšanas jēgu. 

"ANO principi atbalsta valstu neatkarību, valstu valstiskumu, valstu teritoriālo sastāvu, un uzbrukums pret Ukrainu ir svarīgs ANO kontekstā, jo parāda, ka jebkurai citai valstij arī varētu uzbrukt, un, ja ANO nepastāv par Ukrainas robežām, tad tikpat labi varētu arī jebkura cita valsts pazaudēt savu pašreizējo robežu statusu.

Ja ir kāda organizācija, kurai būtu jāaizstāv valstu robežas, tad tā ir ANO.

Tāpēc Zelenskim ir ārkārtīgi būtiski lidot uz Ņujorku, uzstāties ANO un pārliecināt pasaules valstis, ka Ukrainas pozīcija un principi ir svarīgi visām ANO dalībvalstīm," vērtēja Bērziņa.

Pēdējā pusotra gada laikā par to, cik lielā mērā pasaule ir kopā ar Ukrainu, tiek spriests ne tikai pēc ziedojumu apmēriem, bet arī balsojumu iznākumiem ANO. Šonedēļ ANO kopā atkal sanāk daudzu valstu līderi, lai apspriestu vissāpīgākos un svarīgākos jautājumus. 

"ANO tieši šajā plašajā lokā ir nozīmīgs Ukrainas atbalstam, bet tā drošības padome, ņemot vērā, ka tur sēž gan Krievija, gan Ķīna, īstenībā varbūt šodien ir mazāk svarīga," norādīja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte uzsvēra, ka Zelenskim ir vērts turpināt censties nogādāt savu vēstījumu ANO, kaut vai tā iemesla dēļ, ka Krievijas vadonis Putins to nevar. 

"Tas dod iespēju Zelenskim pierādīt sevi un izskaidrot Ukrainas nostāju daudzu valstu priekšā. Ir ātrāk un izdevīgāk Ukrainas interesēs vienā nedēļā satikties ar daudzām citām valstīm Ņujorkā un izskaidrot savu pozīciju, kāpēc Ukrainai ir tiesības saglabāt savu neatkarību, nekā Zelenskim pavadīt divus mēnešus, apbraukājot visas Āfrikas un Latīņamerikas valstis. Arī Krievijas balss tur [ANO] ir klusāka, jo Putins nevar ierasties. Tas dod lielāku uzmanību un ietekmi tieši Zelenskim," skaidroja Bērziņa.

Vienlaikus viņa atzina, ka ANO neatrisinās karu Ukrainā, taču tā ir iespēja Ukrainai un Eiropas valstīm aprunāties ar pārējo pasauli. 

"Ja mēs nerunāsim ar pārējo pasauli, kur vien iespējams, cik vien iespējams un cik vien bieži iespējams, tad Krievijai var būt ļoti viegli citus pierunāt, ka taisnīguma ceļš ir Maskavas ceļš. Atrisināt jautājumu, nē, nav iespējams, bet izrunāties, izrādīt interesi, cieņu, dialogu, tas ir ļoti svarīgi ne tikai Ukrainai, bet arī visiem Rietumiem," uzsvēra Bērziņa.