Kāds avots ASV administrācijā izdevumam apgalvojis, ka Baltajā namā pieaugot neapmierinātība par Ukrainas īstenotajiem dronu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām, naftas pārkraušanas termināļiem un naftas bāzēm Krievijas rietumos.

Krievija joprojām ir viena no pasaules nozīmīgākajām naftas un gāzes eksportētājām, neraugoties uz Rietumu sankcijām. Naftas cenas šogad ir pieaugušas par aptuveni 15%, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, tādējādi sadārdzinot degvielu laikā, kad ASV prezidents Džo Baidens sāk savu priekšvēlēšanu kampaņu.

Vašingtona arī bažījoties, ka, reaģējot uz Ukrainas uzbrukumiem, Krievija varētu atriebties, uzbrūkot enerģētikas infrastruktūrai, kas nodrošina energoresursu piegādi rietumvalstīm. Viens no tiem varētu būt 1500 kilometru garais cauruļvads, pa kuru nafta no Kazahstānas caur Krieviju tiek transportēta uz pasaules tirgu. Šo cauruļvadu izmanto arī ASV enerģētikas milži "ExxonMobil" un "Chevron".

Ukrainas uzbrukumu Krievijas teritorijā mērķis ir kavēt degvielas piegādi Krievijas karaspēkam un samazināt finansējumu Kremļa izvērstajam karam.

Kijiva arī vēlas atgādināt Krievijas iedzīvotājiem, ka viņu valsts atrodas kara stāvoklī ar Ukrainu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.