ASV piešķirs vēl 100 miljonu dolāru vērtu militāro palīdzību Ukrainai

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) sniegs papildu militāro palīdzību Ukrainai 100 miljonu ASV dolāru vērtībā. Pentagons par to pavēstīja tā vadītāja Loida Ostina vizītes laikā Kijivā. 

ASV aizsardzības ministrija informēja, ka šī ir jau 51. palīdzības pakete kopš 2021. gada augusta. Tajā ietilpst pretgaisa aizsardzības līdzekļi, tostarp raķetes "Stinger" un raķešu artilērijas sistēma "HIMARS", artilērijas munīcija, prettanku ieroči un cits aprīkojums. 

Paziņojumā norādīts, ka Vašingtona joprojām ir apņēmības pilna sadarboties ar apmēram 50 valstu koalīciju, lai palīdzētu aizsargāties no Krievijas un atturētu Maskavu no agresīvām darbībām nākotnē. 

ASV ir lielākā militārās palīdzības sniedzēja, bet pēdējā laikā palīdzības apjoms samazinās, un atsevišķi ietekmīgi politiķi iestājas pret atbalsta turpināšanu. Tomēr Ostins Kijivā uzsvēra, ka Ukrainas centieni sakaut Krievijas spēkus ir svarīgi pārējai pasaulei un ASV atbalsts būs ilgtermiņa. 

Vienlaikus arī ASV finanšu ministre Dženeta Jellena intervijā medijiem norādīja, ka finansiālas un militāras palīdzības sniegšana Ukrainai ir ASV nacionālajās interesēs. Viņa arī pauda cerību, ka izdosies apstiprināt prezidenta Džo Baidena plānu par papildu palīdzību Ukrainai un Izraēlai. 

Šo trešdien gaidāma Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas jeb Ramšteinas sanāksme, kurā pulcēsies ap 50 Ukrainu atbalstošas valstis. Tādēļ sagaidāms, ka par dažāda veida militāru palīdzību tuvāko dienu laikā varēs dzirdēt arī no citām valstīm. 

Ukraina dažādos veidos turpina atgādināt Rietumiem par nepieciešamību sakaut Krieviju, lai izvairītos no vēl lielāka posta.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs savā runā Halifaksas starptautiskajā drošības forumā Kanādā uzsvēra, ka, ja šobrīd Krieviju neapturēs, tad jau tuvākajā nākotnē Rietumiem būs darīšana ar pilnvērtīgu Krievijas-Irānas-Ķīnas aliansi, kurai pievienosies arī dažas Eiropas valstis. Viņš skaidroja, ka Ukraina ir nobažījusies, ka atsevišķu partneru starpā ir saasinājušās diskusijas par nepieciešamību pēc sarunām un konsultācijām ar Krieviju, lai apspriestu Ukrainas kara jautājumus, pamieru un citas lietas. Tas viss esot saistīts ar bailēm no Krievijas. Viņaprāt, baiļu vietā demokrātiskajai pasaulei jādod Krievijai "stingra atbilde", jo runa ir par "cīņu starp demokrātiju un tirāniju".

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti