ASV valdība Omurbekovu apsūdz par "neapbruņotu ukraiņu civiliedzīvotāju ārpustiesas nogalināšanu" Andrijivkā, paziņoja ASV Valsts departaments.
Omurbekovs komandēja Krievijas 64. atsevišķo motorizēto strēlnieku brigādi, kuras karavīri Bučā "nogalināja, piekāva, sadalīja, sadedzināja cilvēkus un imitēja nāvessodus civiliedzīvotājiem".
Eiropas Savienība jau noteikusi sankcijas Omurbekovam par viņa tiešu saistību ar slepkavībām, izvarošanām un spīdzināšanām Bučā, kur pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma pērn februārī iegāja krievu karaspēks. Pēc krievu padzīšanas no Kijivas piepilsētas aprīļa sākumā atklājās viņu pastrādātās zvērības pret civiliedzīvotājiem.
ASV sankcijas noteiktas arī Frolkinam saistībā ar slepkavībām Bahmutas piepilsētā Andrijivkā.
"Nevalstisko organizāciju un neatkarīgo izmeklēšanu dokumentētās liecības par Omurbekova un Frolkina saistību ar plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem ir nopietnas un uzticamas," paziņoja ASV Valsts departaments.
Sankciju dēļ abas Krievijas militārpersonas un viņu tuvākie ģimenes locekļi nevarēs iebraukt ASV.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ASV valdība ir noteikusi plašas sankcijas Krievijas institūcijām un diktatora Vladimira Putina līdzgaitniekiem. Sankcijas vērstas arī pret militārajām vienībām, kas atbildīgas par zvērībām Bučā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
