"Es sacīju, ka man vajag vairāk argumentu, lai atbalstītu šo virzienu," preses konferencē paziņoja Zelenskis.

Atbilstoši viņa vārdiem – šajā ziņā ir jāievēro taisnīgums.

"Mēs nevaram zaudēt pašus drosmīgākos cilvēkus, viņu morālo stāvokli," uzsvēra prezidents.

Šāda cilvēku skaita mobilizācijas izmaksas ir aptuveni 500 miljardi hrivnu (aptuveni 12 miljardi eiro).

Zelenskis arī norādīja, ka Ukraina nezaudē karā un neviens nezina, cik ilgi tas vilksies.

Zelenskis tāpat pavēstīja, ka "Krievija nav guvusi nevienu uzvaru", un pauda pārliecību, ka ASV galu galā pieņems lēmumu par papildu palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Viņš arī norādīja, ka pārsvara trūkums gaisā neļāva Ukrainas armijai vasaras pretuzbrukuma laikā gūt lielus panākumus.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.