Uzsverot, ka Rietumiem ir jāsaglabā noteiktais kurss, atbalstot Ukrainu, Kamerons cīņu pret Krievijas iebrukumu salīdzināja lugu, ko veido vairāki cēlieni.

"Pirmais cēliens bija Krievijas satriecošā nespēja sasniegt savus mērķus iebrukuma sākumposmā. Otrais cēliens bija izcilie panākumi, ko ukraiņi sasniedza, izspiežot krievus, atgūstot pusi no zaudētajām teritorijām, izstumjot viņus no Melnās jūras," sacīja Kamerons. 

"Un, protams, trešajā cēlienā – uz sauszemes – gāja grūtāk, bet ceturto cēlienu vēl tikai nāksies sarakstīt. Mums ir jānodrošina, ka mēs, kopā ar mūsu draugiem un partneriem Rietumu pasaulē, sarakstām šo lugu pareizi. Ja mēs to spējam, es nešaubos, ka mēs varam panākt, ka (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins zaudē. Un ir vitāli svarīgi, lai viņš zaudētu," uzsvēra Kamerons.

Lielbritānijas amatpersonas teiktais izskanēja laikā, kad Kijivā arvien pieaug satraukums par sarūkošo Rietumu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas uzsākto pilna mēroga iebrukumu.

"Mums ir jābūt pilnīgi nelokāmiem, atbalstot Ukrainu," uzsvēra Kamerons.

ASV pirmdien brīdināja, ka Vašingtonai šogad atlicis finansējums tikai vēl vienai palīdzības paketei Ukrainai, jo republikāņi Kongresā turpina bloķēt papildu palīdzību.

Gan Kamerons, gan arī Kolonna uzsvēra, ka Lielbritānija un Francija arī pēc "Brexit" ir vienisprātis par svarīgākajiem starptautiskajiem jautājumiem, tostarp karu Ukrainā un situāciju Tuvajos Austrumos.

"Mēs, abas valstis, plecu pie pleca jau kopš paša sākuma, esam strādājušas kopā, lai nodrošinātu, ka Krievijas agresija neatmaksājas, ka tā izgāžas un ka Ukraina var atgūt savu brīvību, suverenitāti un teritoriālo integritāti," sacīja Kolonna.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.