Pašlaik nožogojumu un dzeloņstiepļu žogu Lietuva ir izveidojusi 550 no 679 kilometriem ar Baltkrieviju kopējās robežas.
Vairāk nekā 100 kilometru garumā Lietuvas–Baltkrievijas robežu veido upes, ezeri un purvi, kur pašlaik robeža tiek uzraudzīta ar videonovērošanas kamerām un citiem tehniskajiem līdzekļiem, tomēr fiziska nožogojuma nav.
"Valsts robežsardzes dienests ir izveidojis darba grupu, lai izvērtētu iespējamību tur izveidot fizisku nožogojumu un aprēķinātu izmaksas, un izvērtētu iespējas," aģentūtrai BNS norādīja Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta preses sekretārs Ģiedrjus Mišutis. Viņš piebilda, ka pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti, jo dienests tikai izskata tehniskās iespējas un izmaksas.
Esošais nožogojums būtiski ietekmē Minskas režīma veicinātās nelegālās migrācijas plūsmu pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu, uzsvēra Mišutis.
"Papildu fiziskie šķēršļi būtu iedarbīgi gan tagad, gan nākotnē," teica robežsardzes dienesta pārstāvis, atgādinot, ka, piemēram, Latvijai, kurai ir četras reizes īsāka robeža ar Baltkrieviju, bet tā nav aprīkota ar fizisku norobežojumu, šobrīd jātiek galā ar daudz lielāku migrantu plūsmu, kamēr Lietuva diennaktī reģistrē nevienu vai tikai dažus mēģinājumus nelegāli iekļūt valstī.
"Tādēļ nožogojums ir ļoti nozīmīgs," atzina amatpersona.
Jau vēstīts, ka augusta beigās divas personas, kas nebija ģērbtas formastērpos, Lietuvā iekļuva Varēnas rajonā pie Čepkeļu purva, kur dabisko vides apstākļu dēļ nav iespējams izbūvēt fizisku norobežojumu vai betona sienu.
Valsts robežsardzes dienestā norādīja, ka tas ir trešais tāda veida gadījums šogad, kad personas ar akumulatora instrumentiem mēģina iznīcināt robežas uzraudzības infrastruktūru Lietuvas pusē, nozāģējot kameru stabus.
Pērn reģistrēti 467 mēģinājumi sabojāt novērošanas sistēmas vai nožogojumu, bet šogad kopumā tādu gadījumu skaits pārsniedz 50.
Fizisku norobežojumu, ko papildina videonovērošanas sistēma, Lietuva nolēma izveidot pēc tam, kad 2021. gadā sākās nelegālo migrantu plūsma no Baltkrievijas. Lietuvas amatpersonas to raksturo kā Minskas režīma īstenotu hibrīduzbrukumu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
