To, ka Ukrainas aiziešana no Avdijivkas bija šī militārā atbalsta trūkuma sekas, atzina ne tikai Kijiva, bet arī Baltais nams. Un, kamēr kongresmeņi likumprojekta apstiprināšanu kavē, Ukraina riskē zaudēt vēl vairāk teritorijas, norādīja Baidens.
"Mums ar Zelenski bija saruna. Teicu, ka esmu pārliecināts, – par palīdzību vienošanos panāksim. Viņiem trūkst munīcijas. Un mēs ko, – vienkārši aiziesim? Es to uzskatu par absurdu. Par neētisku. Pretrunā visam tam, kas mēs esam kā valsts.
Tāpēc es cīnīšos, kamēr mēs dabūsim viņiem munīciju un pārējo, kas nepieciešams, lai viņi varētu sevi aizsargāt," teica Baidens.
Zelenskis sociālajos tīklos pateicās Baidenam par atbalstu Ukrainai.
ASV Senāts nedēļas sākumā apstiprināja 60 miljardu vērto militāro palīdzību Kijivai, taču, pirms palīdzība var nonākt Ukrainā, tā jāapstiprina arī Pārstāvju palātai. Šo ASV Kongresa palātu kontrolē republikāņi, kas ar balsojumu vilcinās.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
