Ukrainas specdienesti naktī uz svētdienu īstenojuši masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas militārajiem objektiem Rostovas, Ļipeckas un Volgogradas apgabalos, vēsta medijs "RBK-Ukraina", atsaucoties uz avotu Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē.
Starp dronu uzbrukuma mērķiem bija Krievijas Gaisa spēku lidlauks Morozovskas pilsētā Rostovas apgabalā. Militārā lidlauka virzienā tika palaisti 35 droni. Ukrainas izlūki fiksējuši trāpījumu.
"Bija vismaz tiešs trāpījums militārajā lidlaukā. Ir nodarīti postījumi. Citas uzbrukuma sekas tiek noskaidrotas", teikts "RBK-Ukraina" avota paziņojumā.
Kā norādīja Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis un militārais eksperts Romāns Svitans, Rostovas apgabalā esošajā lidlaukā bāzējas Krievijas Gaisa spēku virsskaņas reaktīvie bumbvedēji, kas tiek izmantoti karā pret Ukrainu.
"Šajā lidlaukā bāzējas tie bumbvedēji, kas uz mums nomet bumbas. Tie ir "Su-24" un "Su-34". "Su-24" ir vecs, padomju laika bumbvedējs. Savukārt "Su-34" ir uz "Su-27" bāzes veidots jauns Krievijas bumbvedējs", sacīja Svitans.
Militārais eksperts arīdzan atzīmēja, ka Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un specdienestiem pēc iespējas biežāk jāīsteno masveida dronu uzbrukumus Krievijas teritorijā esošajiem militārajiem objektiem. Svitans uzsvēra, ka šāda veida uzbrukumi pārslogos Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī samazinās Krievijas raķešu krājumus.
Nakts melnumā atkal uzbrūk Odesai
Nakts melnumā jau trešo reizi šonedēļ Ukrainas dienvidu pilsēta Odesa piedzīvojusi dronu uzbrukumu. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai naktī uz svētdienu izdevās notriekt deviņus "Shahed" dronus. Taču viens no tiem nokrita dzīvojamā rajonā un eksplodēja. Krītošās atlūzas izraisījušas ugunsgrēku, nogalinot vienu cilvēku, vēsta apgabala militārā administrācija.
Tikmēr Krievijas spēki turpina ofensīvu, mēģinot ieņemt Avdijivku Ukrainas austrumos. Aģentūras "Associated Press" publiskotie drona kadri atklājuši postu šajā frontes līnijas daļā. Video šomēnes uzņēma Ukrainas armijas dronu vienība netālu no Stepoves ciemata, kas atrodas tieši uz ziemeļiem no Avdijivkas. Aina ir apokaliptiska. Viss iznīcināts, lauks – artilērijas šāviņu sacaurumots.
Analītiķi: Ukrainas bruņotie spēki mēģina atspiest Krievijas karaspēku Dņepras upes kreisajā krastā
Krinku ciems atrodas 30 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Hersonas pilsētas un 2 kilometru attālumā no Dņepras upes, un šajā apgabalā turpinās smagas kaujas. Situācija šajā virzienā tiek vērtēta kā ļoti sarežģīta.
ISW analītiķi norādīja, ka Ukrainas karavīri ir izveidojuši vairākus placdarmus upes austrumu krastā operācijas ietvaros, kuras mērķis ir atspiest Krievijas karaspēku pēc iespējas tālāk no artilērijas trāpījuma zonas Dņepras upes rietumu krastā. Krievijas tāla darbības rādiusa artilērijas atspiešana novērsīs pastāvīgos draudus apdzīvotajām vietām rietumu krastā un ļaus atgriezties daudziem ukraiņiem, kuri bija spiesti pamest savas mājas, bēgot no Krievijas okupācijas, uzsvēra ISW analītiķi.
Turklāt, apslāpējot Krievijas artilērijas spējas apšaudīt Hersonas apgabala daļu, kas atrodas Dņipras rietumu krastā, Ukrainas bruņotie spēki varēs brīvāk manevrēt pa sauszemes līnijām. Tas savukārt ļaus izvietot šajā apgabalā pretbateriju un pretgaisa aizsardzības sistēmas un dos iespēju karaspēkam drošākā veidā īstenot operācijas pāri Dņepras upei.
Placdarms nepieciešams, lai nodrošinātu upi šķērsojoša karaspēka drošību pretuzbrukuma operācijas īstenošanas laikā. Krievijas artilērijas atspiešana tālāk no Dņepras krastiem nodrošinās labākas starta pozīcijas nākotnes pretuzbrukumiem, teikts ISW ziņojumā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
