Kopš pilnapmēra kara sākuma Maskava apmaiņas kārtībā ir atbrīvojusi vairāk nekā 2600 karagūstekņu un civiliedzīvotāju, norādījis Ukrainas cilvēktiesību komisārs.
Kopumā apstiprināts, ka patlaban Krievijas gūstā ir vairāk nekā 4300 ukraiņu, tai skaitā vairāk nekā 700 civiliedzīvotāju.
Viņu radinieki saņem finansiālu atbalstu no Ukrainas valsts. Maskava savukārt ziņo, ka Ukrainā kā karagūstekņi atrodoties vairāk nekā 500 Krievijas karavīru.
Tikmēr Ukrainas Bruņotie spēki veikuši virkni veiksmīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā Hersonas virzienā un spējuši nostiprināties vairākos placdarmos, piektdien pavēstīja Ukrainas jūras kājnieki.
"Pateicoties drosmei un profesionalitātei, Ukrainas jūras kājniekiem sadarbībā ar citām Aizsardzības spēku vienībām izdevās nostiprināties vairākos placdarmos," sacīts paziņojumā.
Savukārt Krievijas Valsts dome piektdien apstiprinājusi valsts budžetu, kas paredz nākamgad salīdzinājumā ar 2023. gadu militāros izdevumus palielināt par 25 %.
Pirmo reizi mūsdienu Krievijas vēsturē militārie tēriņi pārsniegs sociālos izdevumus.
Krievija jau vairāk nekā pusotru gadu turpina pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, un eksperti lēš, ka šāds budžeta projekts liecina par gatavošanos ilgstošam karam, ilgstošai konfrontācijai ar Rietumiem un vispārējai Krievijas sabiedrības militarizācijai.
Budžets vēl jāapstiprina Krievijas parlamenta augšpalātai – Federācijas padomei.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
