Vietējā kara administrācija paziņoja, ka uzbrukumos nav cietušo un nav radīti postījumi infrastruktūrai. Pagaidām nav informācijas par to, cik dronu uzbruka apgabalam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Krievija uzkrāj raķetes, lai ziemā pastiprinātu uzbrukumus valsts enerģētikas infrastruktūrai. Tāpēc prezidents vēlreiz vērsās pie rietumvalstu sabiedrotajiem ar aicinājumu piešķirt Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ar tām varētu nosegt lielāku valsts teritoriju.
Zelenskis uzsvēra, ka šai ziemai valsts ir labāk sagatavojusies, jo ir uzbūvēts vairāk bumbu patvertņu un izveidoti jauni palīdzības punkti, kur iedzīvotāji var sasildīties un uzlādēt telefonus gadījumā, ja Krievijas uzbrukumu dēļ būs pārtraukta elektroapgāde.
ASV ir paziņojusi, ka tā palīdzēs Ukrainai uzlabot valsts energosistēmas aizsardzību pret Krievijas uzbrukumiem, tāpēc Vašingtona šim mērķim plāno atvēlēt vēl aptuveni 500 miljonus dolāru. Amerikāņi jau bija piešķīruši vairāk nekā 520 miljonus Ukrainas energoapgādes sistēmas stiprināšanai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
