Sauszemes mīnas līdz šim dokumentētas 11 no 27 Ukrainas reģioniem. Zināms, ka Krievija plašos apmēros izmanto prettanku un kājnieku mīnas, kuras Ukrainai izmantot liedz tās dalība 1997. gadā noslēgtajā konvencijā "Par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu".
Mīnas ir visur
Ukrainas armijas spēku virzību valsts dienvidos kavē ap Krievijas spēku nocietinājumiem izvietotie mīnu lauki, kas stiepjas aptuveni 5 līdz 16 kilometru garā zonā. Atmīnēšanas darbus sarežģī arī dažādi, grūti pamanāmi slazdi.
Sauszemes mīnas jau izsenis bijušas viens no Krievijas galvenajiem kara ieročiem. Tās plaši izmantotas gan Afganistānā, gan Čečenijā un pēc 2014. gada arī Ukrainā. Taču, kā vēsta laikraksts "The New York Times", kopš pērnā gada Ukrainā izveidotie mīnu lauki ir krietni sarežģītāki.
Medijs sarunājās ar Ukrainas spēku ierindnieku Serhiju, kurš atklāja, ka mīnas var būt visur: "Es domāju, ka mīnas būs izklātas līnijās. Bet te visi lauki ir ar tām noklāti, tās ir visur."
Starp mīnām atrodami arī slazdi, kas kavē atmīnēšanas komandu darbu. Te sastopamas gan iekārtas, kas detonē mīnas tad, ja tās tiek paceltas, gan arī ierasta Krievijas spēku "taktika" esot tā dēvētais "triks muļķiem" – proti, kad tieši priekšā mīnas detonēšanas vadam tiek izvietotas kājnieku mīnas, lai uzspridzinātu karavīru, kurš vēlas neitralizēt detonēšanas vadu.
"The New York Times" arī atklāj, ka Krievijas spēki karā izmanto tā dēvētās lecošās mīnas, kuras, kad tām uzkāpj, "palecas" aptuveni metra augstumā un cilvēka vidukļa augstumā izlaiž lielu daļu dzīvībai bīstamu šrapneļa šķembu.
Briesmas pastāvot arī tad, ja ceļš no kājnieku un prettanku mīnām ir šķietami attīrīts. Krievijas spēki nereti izmanto arī tā dēvētās tauriņveida mīnas (PFM-1). Šīs padomju laikā radītās mīnas var lielā daudzumā "izsēt" laukos no mīnmetējiem, helikopteriem vai lidmašīnām – nokrītot tās nesprāgst. Tās var detonēt tikai, kad tām uzkāpj virsū.
Krievija turpina ražot mīnas
Sauszemes mīnas līdz šim dokumentētas 11 no 27 Ukrainas reģioniem, lielākoties Ukrainas dienvidaustrumos, tostarp Doneckas, Luhanskas un Mikolajivas apgabalos, taču mīnu lauki atklāti arī valsts ziemeļos – Černihivas un Kijivas apgabalos, liecina "Human Rights Watch" apkopotie dati.
Gan Ukraina, gan arī Krievija karā izmantojušas vismaz 13 dažādu veidu prettransporta jeb tā dēvētās prettanku mīnas (PTKM-1R, PTM-1/PTM-1G, PTM-3 un citas).
Krievija karā lieto arī vismaz 13 dažādas kājnieku mīnas, kuras Ukrainai izmantot liedz tās dalība 1997. gadā noslēgtajā konvencijā "Par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu".
"Human Rights Watch" ziņojums norāda, ka gan Krievija, gan arī Ukraina šajā karā izmanto padomju laikā uzkrātās mīnas, taču Krievija mīnas vēl turpina ražot – dažas no kājnieku mīnām ražotas vēl 2021. gadā.
Ukraina plāno izmantot kasešu bumbas
Sauszemes mīnas gan nav vienīgais karā izmantotais un starptautiski aizliegtais ierocis. Tādas ir arī kasešu bumbas, kuras Ukrainai aizvadītās nedēļas izskaņā piegādāja ASV. Kijivai piegādātā munīcija esot kritiski nepieciešama veiksmīgai pretuzbrukuma virzībai pret Krievijas spēkiem.
ASV prezidents Džo Baidens pauda, ka tas bija "smags lēmums". To asi kritizējušas arī vairākas cilvēktiesību organizācijas.
Vairāk nekā 120 valstis visā pasaulē ir parakstījušas starptautisku konvenciju, kas aizliedz kasešu bumbu ražošanu un pieprasa atturēties no to izmantošanas. Šo valstu vidū gan nav ne Krievijas, ne Ukrainas, ne ASV.
Lai arī kasešu bumbas jau ir piegādātas Ukrainai, vēl nav zināms, vai Ukrainas armija tās jau izmantojusi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien paziņoja, ka Maskavai ir "pietiekami" kasešu bumbu krājumi, un brīdināja, ka "Krievijai ir tiesības uz atbildes rīcību, ja Ukraina izmantos šos pretrunīgi vērtētos ieročus".
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš pauda, ka Krievija šādu munīciju jau izmanto karā pret Ukrainu. Viņš arī uzsvēra, ka Ukraina kasešu bumbas izmantos tikai savas valsts teritorijā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
