Ostins arī slavēja Zviedrijas militārās spējas, uzsverot, ka Ziemeļvalsts stiprinās aliansi.
"Viņiem ir ievērojamas militārās spējas, viņiem ir moderni bruņotie spēki, viņi ir daudz ieguldījuši savos bruņotajos spēkos.
Mani pārsteidz arī viņu augstā informētība par situāciju reģionā, informētība par situāciju jūrā un informētība par to, kas notiek debesīs virs pašu valsts, kā arī visā reģionā.
Viņi šīs spējas ienesīs arī NATO. Tas palielinās mūsu spēju sekot līdzi tam, kas notiek jūrā un gaisa telpā," sacīja Ostins.
KONTEKSTS:
Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO.
Pagājušā gada jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija bremzēja procesu.
Pēc ilgām sarunām Turcija, kurai ir NATO otra lielākā armija, paziņoja, ka ir gatava ratificēt abu valstu uzņemšanu, tomēr izvirzīja vairākus noteikumus "cīņai pret terorismu". Arī Ungārija pauda iebildumus.
Somijai izdevās vienoties ar Ankaru un Budapeštu, un 4. aprīlī tā oficiāli kļuva par NATO 31. dalībvalsti.
Tikmēr Zviedrijas iestāšanās NATO process joprojām ir iesaldēts.
