ĪSUMĀ:
- Līdz pirmdienas plkst.12:00 Polijā saskaitītas balsis no 35% iecirkņu.
- Līderpozīcijās izvirzījusies partija "Likums un taisnīgums", kurai seko "Pilsoniskā koalīcija" un Trešais ceļš".
- Vēlētāju aptaujas dati rāda, ka Polijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēmusi valdošā partija "Likums un taisnīgums".
- Tā varētu būt ieguvusi 200 no 460 mandātiem, bet ar to nepietiek vairākumam.
- Paredzams, ka par koalīcijas izveidošanu mēģinās vienoties trīs partijas, kas līdz šim bijušas opozīcijā.
- Iniciatīvu jaunās valdības veidošanā varētu uzņemties "Pilsoniskā koalīcija", kuras līderis ir bijušais Polijas premjers Donalds Tusks.
- Polijas prezidents Andžejs Duda valdības veidošanu gan vispirms varētu uzticēt līdzšinējai varas partijai, kas saņēmusi visvairāk balsu.
- Vēlētāju aktivitāte Polijas parlamenta vēlēšanās bijusi augstākā kopš komunistiskā režīma sabrukuma.
- Toties neveiksmi cietis vienlaikus ar vēlēšanām rīkotais referendums, kurā piedalījušies tikai ap 40% balsstiesīgo pilsoņu.
- Opozīcija aicināja boikotēt šo referendumu, ko uzskatīja par populistisku triku.
Rezultāti saskaitīti 11 068 no 31 497 vēlēšanu iecirkņiem. Par šobrīd valstī valdošo partiju "Likums un taisnīgums" nobalsojuši 39,77% vēlētāju, Donalda Tuska "Pilsoniskā koalīcija" saņēmusi 26,59% vēlētāju atbalstu, savukārt "Trešais ceļš" 14,17%, galēji labējā partija "Konfederācija" – 7,39%, bet "Kreisie" – 8,07%.
Nacionālā vēlēšanu komisija norādīja, ka parlamenta vēlēšanās piedalījās 71,93% balstiesīgo Polijas iedzīvotāju. Tā ir augstākā vēlētāju aktivitāte Polijā kopš 1989. gada, kad vēlēt devās 62,7% balstiesīgo cilvēku. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte līdz šim reģistrēta 2005. gadā, kad pie vēlēšanu urnām devās vien 40,5% cilvēku.
Tas varētu liecināt, ka liberālā Polijas sabiedrības daļa bija neapmierināta ar līdzšinējās nacionālkonservatīvās valdības īstenoto politisko kursu. Valdībai tika pārmesta demokrātijas un sieviešu tiesību ierobežošana, vēršanās pret tiesu varas un preses neatkarību.
Polijas premjers: "Likums un taisnīgums" gādās par stabilas valdības izveidi
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdienas vakarā intervijā telekanālam "TVP Info" sacīja, ka, ja prezidents valdības veidošanu uzticēs viņa partijai, tā gādās par stabilas valdības izveidi.
Runājot par to, ar kurām partijām "Likums un taisnīgums" varētu veidot koalīciju, premjers atbildēja, ka runās ar jebkuru politisko spēku, kurš piekrīt viņa pārstāvētās partijas redzējumam par Polijas nākotni.
"Mēs varam runāt ar jebkuru (politisko spēku), kas piekrīt mūsu redzējumam par Poliju, kas zina, ka mūsu valstij ir nepieciešama stabila valdība, ka visus nemierus, kas mūs sagaida var risināt pienācīgā veidā un ar stabilas valdošās koalīcijas palīdzību, nevis ar daudzpartiju koalīciju, kurai nav nekāda kopsaucēja, izņemot naidu pret "Likumu un taisnīgumu," sacīja premjers.
Visticamāk, ka Moraveckis tā vērtēja iespējamo koalīciju, kuru veidotu trīs galvenās opozīcijas partijas - centriski noskaņotā "Pilsoniskā koalīcija", centriski labējais "Trešais ceļš" un "Kreisie".
Saskaņā ar Polijas konstitūciju, jaunās valdības izveide gan parasti tiek uzticēta vēlēšanās vislielāko atbalstu ieguvušajai partijai. Ja valdību izveidot neizdodas, tad deputāti var virzīt savus kandidātus premjera amatam, tā paverot ceļu iepriekš minētajai trīs partiju koalīcijai, kas varētu izmantot kopīgi iegūto vairākumu šajās vēlēšanās.
Valdības rosinātais referendums izgāzies
Polijas valdība jau gadiem ilgi ķildojusies ar Briseli, bet pēdējā laikā sastrīdējās arī ar Ukrainu, kas šobrīd sargā Eiropu no Krievijas agresijas. Nacionālkonservatīvā valdība savu nostāju pamatoja ar Polijas interešu aizstāvēšanu, taču jau pirms vēlēšanām notikušās masu demonstrācijas liecināja, ka daudziem poļiem ir atšķirīgs skatījums uz Polijas lomu Eiropā un pasaulē. Sevišķi aktīvi par "Pilsonisko koalīciju" balsojušas sievietes un jaunieši.
Par līdzšinējās valdības neveiksmi liecina arī tas, ka izgāzies tās rosinātais un vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām notikušais referendums, kurā poļiem bija jāatbild uz četriem jautājumiem, tai skaitā par "tūkstošiem nelegālo imigrantu" uzņemšanu un gar Baltkrievijas robežu uzbūvētā žoga nojaukšanu.
Opozīcija šo referendumu uzskatīja par populistisku triku un aicināja savus atbalstītājus to boikotēt. Saskaņā ar provizoriskiem datiem tā arī noticis, jo referendumā piedalījušies tikai ap 40% balsstiesīgo vēlētāju, tādēļ tam nebūs likumīga spēka.
Valdošā partija varētu piekāpties trim opozīcijas partijām
Saskaņā ar "Ipsos" veiktās nobalsojušo vēlētāju aptaujas ("exit poll") datiem "Likums un taisnīgums" parlamenta vēlēšanās varētu būt ieguvis 36,8% balsu un 200 deputātu vietas Polijas parlamenta apakšpalātā, kurā ir 460 deputātu.
Taču lielākas izredzes izveidot jauno valdību ir līdzšinējām opozīcijas partijām. Saskaņā ar aptaujas datiem Tuska vadītā "Pilsoniskā koalīcija" ieguvusi 31,6% balsu un 163 deputātu mandātus.
"Pilsoniskā koalīcija" varētu mēģināt izveidot valdību ar diviem citiem politiskajiem spēkiem: "Trešais ceļš", kam varētu būt 13% balsu un 55 mandāti, kā arī "Kreisajiem" ar 8,6% balsu un 30 mandātiem.
Tādējādi šo triju politisko spēku veidotā koalīcija varētu cerēt uz 248 no 460 mandātiem, kas būtu pietiekami vairākumam.
The estimated share of seats in Poland's next parliament according to the exit poll.
— Notes from Poland 🇵🇱 (@notesfrompoland) October 15, 2023
They indicate that the ruling PiS party has lost its majority - even were it to ally with Confederation - while an opposition coalition of KO, Third Way and The Left could form a government. pic.twitter.com/QGvWHuY2Un
Par ticamāko "PiS" koalīcijas partneri tika uzskatīta galēji labējā politiskā apvienība "Konfederācija", taču nobalsojušo aptauja rāda, ka tā ieguvusi tikai 6,2% balsu un 12 mandātu.
Tiesa gan, šie ir tikai "exit poll" dati, un īstie vēlēšanu rezultāti būs skaidri tikai pirmdien, tādēļ opozīcijai vēl ir pāragri svinēt uzvaru.
Līdzšinējais premjers Mateušs Moraveckis paudis viedokli, ka Polijas prezidentam Andžejam Dudam jāpieturas pie tradīcijas un jaunās valdības veidošana vispirms jāuztic politiskajam spēkam, kurš saņēmis visvairāk balsu, tātad "Likumam un taisnīgumam". Jāpiebilst, ka prezidenta amatā Duda tika ievēlēts tieši kā šīs partijas virzīts kandidāts, tādēļ viņa simpātijas ir līdzšinējās valdības pusē.
Tusks jau svin "demokrātijas uzvaru"
Tusks vēlēšanu iznākumu jau nosaucis par "Polijas un demokrātijas uzvaru". Tagad viņam ir labas izredzes atkal ieņemt Polijas premjera amatu, kurā Tusks jau darbojās no 2007. līdz 2014. gadam. Pēc tam viņš ieņēmis ietekmīgus amatus Briselē kā Eiropadomes un Eiropas Tautas partijas prezidents.
Savukārt līdz šim valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis uzrunā partijas atbalstītājiem uzsvēra, ka nepieciešams saglabāt ticību uzvarai. Kačiņskis solīja, ka partija turpinās īstenot savu programmu neatkarīgi no tā, vai darbosies valdībā vai opozīcijā. Pēc viņa domām, galvenais uzdevums ir nosargāt Polijas neatkarību, tiesības pašiem izlemt savu likteni.
Polijas pilsoņi svētdien devās pie balsošanas urnām, lai balsotu parlamenta vēlēšanās un ar tām vienlaikus notiekošajā referendumā. Vēlēšanas izšķirs, vai pie varas uz trešo četru gadu pilnvaru termiņu paliks nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", vai tās vietā stāsies centriski liberālā "Pilsoniskā koalīcija". Iespējams, ka šajās vēlēšanās sasniegts vēlētāju līdzdalības rekords.
Visā Polijā vēlēšanu iecirkņi durvis vēra jau plkst. 7 no rīta. Daudzi to izmantoja, lai nobalsotu pirms svētdienas dievkalpojuma.
Savu balsi vēlēšanās un referendumā nodeva gan pašreizējais premjerministrs Mateušs Moraveckis no partijas "Likums un taisnīgums", gan lielākā opozīcijas spēka – "Pilsoniskās koalīcijas" – līderis Donalds Tusks. Viņu pie vēlēšanu iecirkņa sagaidīja vairāki desmiti atbalstītāju, kuri sauca Tuska vārdu.
Galvaspilsētā Varšavā pa dienu ielās bija maz cilvēku, taču pie atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem veidojās rindas.
Varšavā uz lielāku atbalstu cerēja opozīcija, ko vada Tusks. Arī citās lielajās pilsētās Tuskam ir vairāk atbalstītāju. Tie ir cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, lielākiem ienākumiem. Par varas partiju galvenokārt balso lauku apvidos dzīvojošie, gados vecāki cilvēki, arī ģimenes ar bērniem.
Latvijas Televīzija Varšavā uzrunāja dažus valdošās partijas atbalstītājus, kuri pamatoja savu izvēli:
Alla: "Jo viņi ir atbildīgi un palīdz cilvēkiem. Iepriekšējā valdība tos bija atstājusi novārtā. Bet viņi palīdz. Bērniem, invalīdiem un kam tik vēl ne. Vispār šī ir līdz šim labākā valdība. Lielākais atbalsts, kāds līdz šim bijis. Premjers, prezidents – tādēļ viņus atbalstām."
Valdošās partijas sociālo politiku kā galveno izšķirīgo argumentu, kas liek nobalsot par viņiem atkal, min daudzi. Arī Alise, kurai ir divi bērni saka – "Likuma un taisnīguma" ieviestie pabalsti viņai ir ļoti noderīgi.
Alise: "Jo viņi man šķiet visatbilstošākie."
Jaroslava Kačiņska esošās varas partijas valdīšana Polijā no demokrātijas viedokļa daudz ir kritizēta gan tiesu varas, gan preses brīvības ierobežošanā. Polijā ir arī stingrākie abortu aizliegumi Eiropā, tomēr vienlaikus daudziem arī patīk, ka valdošā partija ir bijusi nepiekāpīga Eiropas Savienības (ES) centieniem to regulēt un stingri aizstāv tradicionālās katoliskās baznīcas vērtības.
Tomēr vairums Latvijas Televīzijas aptaujāto Varšavā atzina, ka balso par opozīciju, ir ļoti kritiski noskaņoti pret esošo varu un negrib ticēt prognozēm par "Likuma un taisnīguma" atkārtotu uzvaru.
Lūkass: "Ak, Dievs! Pat negribu par to domāt. Tas ir tik šausmīgi. Es patiešām ceru, ka tā nenotiks. Jo 8 gadus viņu valdīšana jau ir bijusi un, manuprāt, tas nav bijis nekas labs Polijai."
Agnese: "Es negribu par to domāt. Tā būtu katastrofa. Tāpēc, ka viņi ir grāvuši Polijas tieslietu sistēmu, viņi ar visiem ir sastrīdējušies kā karā."
Pīters: "Par Donaldu Tusku! Es esmu par pārmaiņu vēju!"
Natālija: "Mana dzīve ir viegla tad, ja uzvar mana partija – "Pilsoniskā platforma". Tad es kā sieviete varu justies brīva. Un kā sievietei man tas ir svarīgi."
Vēlēšanās bijusi rekordliela aktivitāte
Līdz plkst. 17.00 Polijas vēlēšanās bija nobalsojuši 57,54% balsstiesīgo pilsoņu, paziņojusi Nacionālā vēlēšanu komisija. Tas ir par 11,6 procentpunktiem vairāk, nekā 2019. gada vēlēšanās. Saskaņā ar provizoriskiem datiem pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas vēlētāju aktivitāte sasniegusi 72,9%, kas ir jauns rekords Polijas parlamenta vēlēšanās pēc komunistiskā režīma sabrukuma.
Sieviešu īpatsvars vēlētāju vidū šoreiz bijis lielāks nekā iepriekš,
jo daudzas sievietes protestē pret varas partijas īstenoto politiku abortu jomā, kur noteikti Eiropā stingrākie aizliegumi.
Polijas prezidents Andžejs Duda pauda gandarījumu par vēlētāju augsto aktivitāti.
"Vienmēr esmu uzsvēris, ka augsta vēlētāju aktivitāte dod valdībai spēcīgu mandātu, tāpēc tas ir ļoti svarīgi. Turklāt augsta vēlētāju aktivitāte liecina par to, ka mēs atbildīgi izturamies pret mūsu valsti, mūsu nākotni, kā arī mūsu bērnu nākotni," paziņoja Duda.
Centrālā vēlēšanu komisija un starptautiskie vēlēšanu novērotāji līdz dienas vidum nebija konstatējuši nopietnus vēlēšanu pārkāpumus.
Līdz ar vēlēšanām arī referendums
Līdz ar vēlēšanām Polijā tika rīkots arī referendums par četriem jautājumiem. Divi no tiem bija par migrantiem – vai tos uzņemt valstī un vai ir nepieciešams uzceltais žogs uz robežas ar Baltkrieviju. Vēl ir jautājums – pārdot vai nepārdot valsts īpašumus, kā arī – celt vai necelt pensijas vecumu.
Neviena partija gan nav plānojusi pensijas vecumu paaugstināt.
Tiek uzskatīts, ka valdošā partija speciāli izdomājusi šo referendumu, lai aktivizētu savus atbalstītājus, īpaši migrantu jautājumā.
Opozicionāri un Tusks aicināja boikotēt referendumu, uzskatot to par bezjēdzīgu naudas izšķiešanu.
