Dienvidkoreja sola palielināt humāno un neletālo militāro palīdzību Ukrainai
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols šodien pirmo reizi kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma ieradās vizītē Ukrainā. Tās sākumā Juns Sukjols apmeklēja Kijivas piepilsētas Buču un Irpiņu, kur Krievijas karaspēks veica asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem.
Vēlāk Kijivā notika Juna Sukjola un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās. Tās laikā abi prezidenti apsprieda plašu jautājumu loku, sākot ar Krievijas deportēto ukraiņu bērnu nogādāšanu atpakaļ dzimtenē, Kijivas piedāvātās miera formulas īstenošanu, pārtikas un enerģētisko drošību un sadarbību ekonomiskajos jautājumos.
Pēc tikšanās Zelenskis pateicās Dienvidkorejai par tās atbalstu Ukrainai dažādos līmeņos.
"Korejas Republika stingri atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, sniedz mums ievērojamu politisko, drošības, ekonomisko un humanitāro atbalstu. Varu ar prieku paziņot, ka jau tiek īstenots nolīgums par speciālo transportlīdzekļu un aprīkojuma, tostarp atmīnēšanas transportlīdzekļu, nodošanu Ukrainai. Tas palīdzēs mums glābt cilvēku dzīvību," sacīja Zelenskis.
Juns Sukjols paziņoja, ka Dienvidkoreja palielinās humāno un neletālo militāro palīdzību Ukrainai.
Šogad palīdzības apmērs sasniegs 150 miljonus dolāru, salīdzinot ar 100 miljoniem dolāru pagājušajā gadā.
Neraugoties uz ASV mudinājumiem, Seula līdz šim nav devusi zaļo gaismu munīcijas un bruņojuma piegādēm Ukrainai, lai gan Dienvidkoreja ražo militāro aprīkojumu, kas varētu ļoti palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krieviju. Dienvidkorejas nostāja ir saistīta ar bažām, ka militārās palīdzības sniegšana Ukrainai varētu sekmēt Krievijas atbalsta pieaugumu Ziemeļkorejai.
Ukraina zaudējusi aptuveni 20% no kaujās iesaistītās smagās bruņutehnikas
Ukrainai patiešām noderētu jaunas smagās bruņutehnikas piegādes, jo mēnesi ilgušo pretuzbrukumu operāciju pirmajā fāzē Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas, vēsta laikraksts "The New York Times".
Izdevums, atsaucoties uz augsta ranga ASV un Eiropas valstu amatpersonām, raksta, ka ievērojami bruņutehnikas zaudējumi ir piespieduši Ukrainas militāro vadību palēnināt pretuzbrukumu operāciju gaitu un mainīt to taktiku. Tas ir ļāvis samazināt zaudējumu apmēru līdz aptuveni 10%, taču ir samazinājusies arī kauju intensitāte.
Savukārt Ukrainas telekanāls TSN ziņo, ka pirmie ASV piešķirtie tanki "Abrams" Ukrainas rīcībā nonāks septembrī. Pašlaik Vācijā turpinās aptuveni 1000 ukraiņu karavīru apmācība šo tanku izmantošanā frontē.
Baltkrievijā no Krievijas ieradušās vairākas algotņu grupējuma "Vagner" vienības
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņojis, ka Baltkrievijā no Krievijas ir ieradušās vairākas algotņu grupējuma "Vagner" vienības. Dienesta pārstāvis Andrijs Demčenko sacīja, ka Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ļoti rūpīgi uzraudzīs tā dēvēto "vagneriešu" kustību Baltkrievijā.
Iepriekš arī projekts "Belaruskij hajun", kas seko militārajām aktivitātēm Baltkrievijā, ziņoja, ka naktī uz sestdienu no Krievijas Mogiļevas apgabala Kričevas pilsētā ir ieradusies aptuveni 60 automašīnu liela kolonna, ko pavadīja vietējās milicijas ekipāžas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.
