Kā norādīja Čuhujivas mēre Halina Minajeva, bojā gājušās sievietes līķis atrasts apšaudē nopostītā privātmājā. Savukārt Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņojusi par gaisā paceltajiem Krievijas bumbvedējiem. Raķešu apdraudējuma dēļ trauksme tika izsludināta visā Ukrainas teritorijā. Tiek ziņots par sprādzieniem Ļvivā un Ivanofrankivskā, kā arī par Kijivas virzienā palaistajām Krievijas raķetēm.

Bet, lai stiprinātu Avdijivkas aizsardzību, Ukrainas armija nosūtījusi papildspēkus – trešo atsevišķo triecienbrigādi. Viņi nomainīs vairākas pilsētā karojošas vienības, kuras pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, rotēs uz citiem frontes sektoriem.

Viegli tur nav. Ierakumos – 15 grādu salā karavīriem nākas sēdēt bez sildītājiem, lai viņus nepamanītu krievu karavīru siltuma kameras. Un jātaupa katra munīcijas vienība.

Nosūtīts aptuveni 2000 karavīru liels kontingents. Medijs "Forbes" ziņo, ka šī ir elitārākā militārā brigāde Ukrainas austrumos, tā karo ar rietumu ieročiem un tehniku, piemēram Nīderlandes un ASV bruņutransportieriem.

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka par spīti lielajiem okupantu zaudējumiem, kas tiek raksturoti kā viens pret divdesmit, Krievijas spēki neatlaidīgi uzbrūk Avdijivkai, lai pilsētu pilnībā ielenktu. Ģenerālštābs cer, ka papildspēki spēs apturēt pretinieka uzbrukumu un stabilizēs fronti šajā sektorā.

Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" informēja, ka jaunais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs apmeklējis vienības, kas nodrošina aizsardzību Avdijivkas un Kupjanskas virzienos.

Amatpersonas atzina, ka operatīvā situācija ir ārkārtīgi sarežģīta un saspringta, jo Krievijas armijai ir skaitlisks pārsvars, tā nerēķinās ar zaudējumiem un turpina pielietot "gaļas mašīnas" taktiku. Ienaidnieks aktīvi izmanto aviāciju, tai skaitā vadāmas aviācijas bumbas, kā arī intensīvi apšauda Ukrainas pozīcijas ar mīnmetējiem un artilēriju.

Sirskis piebilda, ka pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kuru mērķis ir stiprināt vienību kaujas spējas un pretoties ienaidniekam, taču plašāku informāciju nesniedza.

Jau iepriekš izskanēja informācija, ka aizstāvju situāciju apgrūtina akūts munīcijas trūkums, un vakar to atzina arī ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. "Mēs aizvien biežāk saņemam ziņojumus, ka Ukrainas karavīri frontes līnijās taupa munīciju vai tā pat ir izsīkusi," uzsvēra ietekmīgais Baltā nama pārstāvis.

Eksperti spriež par iespējamo Sirska stratēģiju

Tikmēr eksperti spriež par to, kādu stratēģiju jaunās ofensīvas īstenošanai varētu izvēlēties Sirskis. Austrālijas Bruņoto spēku atvaļinātais ģenerālis un militārais eksperts Miks Raiens intervijā ukraiņu ziņu portālam "Telegraf.com.ua" paudis viedokli, ka Sirskis meklēs vājās vietas vai nepilnības Krievijas karaspēka aizsardzības līnijās, kuras varētu izmantot Ukrainas aizstāvji.

Kā piemēru Raiens min iepriekš kauju par Kijivu, kuras gaitā Ukrainas karaspēks nemetās tiešā uzbrukumā, bet gan spēcīgi sita pa Krievijas karaspēka vājajām vietām, kas, savukārt, radīja būtiskas problēmas ienaidniekam.

To pašu Sirskis darīja Harkivas apgabalā, atzīmē austrāliešu ģenerālis.

Pēc Raiena domām, visticamāk, Sirskis sāks testēt Krievijas karaspēka aizsardzības līniju vājās vietas 2025. gada sākumā. Runājot par Krievijas plāniem, Raiens prognozē, ka nākamo dažu mēnešu laikā vairosies iebrucēju uzbrukumu intensitāte. Pēc Raiena teiktā, Krievija ar vēlmi sabojāt Ukrainas politiskās un militārās vadības tēlu starptautiskās sabiedrības priekšā iemetīs savā "gaļas mašīnā" vairāk karavīru un centīsies sagrābt teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos. Raiens skaidro, ka abi apgabali atrodas netālu no Krievijas robežas, līdz ar to tur ir daudz vieglāk organizēt loģistikas atbalstu uzbrukuma operācijām.

Krievijas operācijas, visticamāk, koncentrētas Ukrainas austrumos, bet uzbrukumi turpināsies arī dienvidos. Tagad, kā zināms, tas notiek Robotines tuvumā, kur Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir neliels placdarms, kā arī Dņipras upes kreisajā krastā Hersonas apgabalā, atzīmē Raiens.

Eksperti: Avdijivkas kaujas ir pirmais tests Sirskim

"Jautājums – kāda ir pilsētas noturēšanas cena. Viņiem nāksies atrast balansu starp zaudējuma nodarīšanu ienaidniekam un pašu zaudējumiem, kas rodas, teritoriju aizstāvot. Es ceru, ka Ukrainas līderi ir guvuši mācības un izskata visus – gan politiskos, gan militāros apsvērumus," vērtēja Ukrainas Stratēģisko studiju institūta pētnieks Mikola Biliskovs.

Avdijivka kļuvusi par pirmo testu Sirskim, kuram ir nežēlīgā komandiera reputācija – viņš taktiskiem ieguvumiem nereti gatavs ziedot karavīru dzīvības.

Tāpēc to, vai viņa lēmums pilsētu nepamest attaisnosies, izšķirs laiks.

"Šīs kaujas parādīs, vai Sirskis spēj savietot politiķu vēlamos iznākumus ar Ukrainas izsīkstošajiem militārajiem resursiem. Tāpat kā ar Bahmutu, izskatās, ka prezidents negrib pamest Avdijivku, kaut arī militārā situācija norāda uz to, ka spēku atvilkšana būtu labākais variants karavīru nosargāšanai," sacīja militārais stratēģis Miks Raiens.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.