Ukraiņi trešdien uzbruka kuģubūves uzņēmumam "Sevmorzavod", kurā būvē un remontē Krievijas Melnās jūra kara flotes kuģus. Bojāts tika lielais "Ropucha" klases desanta kuģis, kā arī "Kilo" klases zemūdene, iepriekš vēstīja izdevums "Ukrainska Pravda".

Šī zemūdene faktiski veica raķešu uzlidojumus Ukrainas valsts teritorijai un jūrā šo zemūdeni Ukrainas karspēks iznīcināt nevarēja, vērtēja Pizele.

"To varēja izdarīt vai nu tad, kad zemūdene bija virs ūdens, vai tad, kad tā ir sausajos dokos. Tā ir ļoti labi izplānota operācija. Zemūdene ir bojāta tiktāl, ka pagaidām tā noteikti nevarēs piedalīties uzbrukumos," vērtēja pulkvežleitnante.

Tikmēr "Ropucha" klases desanta kuģis esot bojāts neatgriezeniski. Pizele to vērtēja kā ļoti pozitīvu un būtisku Ukrainas armijas ieguvumu:

"Šāds kuģis varēja pārvietot ļoti lielas militārās vienības, un šādas klases kuģi varētu darboties brīdī, kad Ukraina būtu nogriezusi Krievijas karaspēkam piekļuvi gan pa sauszemi no diviem ceļiem ziemeļos, gan pa Kerčas jeb tā dēvēto Krimas tiltu. Tad šādi kuģi varētu darboties un pārvietot šo karaspēku un militāro tehniku."

Nedēļas sākumā arī tika ziņots, ka Ukraina īpašā operācijā atguvusi kontroli pār tā dēvētajiem Boiko torņiem – naftas un gāzes ieguves platformām Melnajā jūrā pie okupētās Krimas krastiem. Kontroli pār tiem Krievija pārņēma jau 2015. gadā. Zināms, ka uz šiem torņiem tika izvietotas Krievijas radiolokācijas iekārtas.

"Tagad, kad tās (radiolokācijas iekārtas) tur vairs nedarbojas, okupantiem vairs nav iespējas precīzi novērot notiekošo Melnās jūras akvatorijā – no Ukrainas teritorijas sauszemes līdz pussalai. Līdz ar to ir vieglāk veikt uzbrukumus," sacīja Pizele.

Eksperte arī piebilda, ka šo iekārtu trūkums ir krietni ietekmējis okupācijas spēkus – to var redzēt, sekojot līdzi pēdējo dienu Ukrainas veiksmīgajam pretuzbrukumam Melnās jūras akvatorijā un pie Krimas pussalas krastiem.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.