Trieciena rezultātā "Konstantin Oļšanskij" kļuvis neizmantojams, paziņojušas Ukrainas militārpersonas.
Ukrainas Jūras spēku pārstāvis sakariem ar presi Dmitro Pletenčuks pavēstīja, ka izdevies trāpīt arī "Konstantin Oļšanskij" – ne tikai diviem lielajiem Krievijas desanta kuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī izlūkošanas kuģim "Ivan Hurs".
Kuģis "Konstantin Oļšanskij" deviņus gadus stāvēja Sevastopoles līcī un tika demontēts rezerves daļām, taču "kara desmitajā gadā viņi saprata, ka tiem pietrūkst šī projekta lielo desanta kuģu, un tika nolemts to atjaunot," norādīja Pletenčuks, piebilstot, ka remontdarbi veikti gada garumā.
Viņš sacīja, ka krievi plānojuši saremontēto "Konstantin Oļšanskij" uzdot savai vadībai par vienu no Krievijas kuģiem, melojot, ka viņiem izdevies salabot kādu no ukraiņu sabojātajiem lielajiem desanta kuģiem vai desantkuģi "Oļeņegorskij gorņak".
"Oļeņegorskij gorņak" bojājumi ir tik lieli, ka tā atjaunošana, iespējams, nav īstenojama, piebilda Pletenčuks. Viņš norādīja, ka ienaidnieks gatavojās izmantot "Konstantin Oļšanskij" pret Ukrainu, tādēļ nolemts to iznīcināt, izmantojot raķetes "Neptun".
Pletenčuks sacīja, ka kuģa bojājumu apmērs tiek precizēts, taču šobrīd to noteikti nevar izmantot kaujās.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija secinājusi, ka kara rezultātā Krievijas Melnās jūras flote ir zaudējusi "funkcionālo aktivitāti". Saskaņā ar militāro analītiķu aprēķiniem krieviem Melnajā jūrā ir palikuši tikai septiņi lieli desantkuģi.
Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Vasiļs Maļuks ir paziņojis par jaunām speciālajām operācijām, solot nodarīt Krievijai vēl lielākus zaudējumus gan uz sauszemes, gan jūrā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
