Pulksten piecos no rīta, kad notikuma vietā ieradās arī LTV filmēšanas grupa, ugunsdzēsēji strādājuši jau aptuveni divas stundas, bet uguns arvien ir ļoti spēcīga, jo to ir grūti nodzēst.
Pirmā informācija, kas arī apstiprinājās vēlāk – cietuši trīs veikala darbinieki, viņi nogādāti slimnīcā. Liesmās, kas plosīja milzīgo ēku, noraudzījās tuvāko māju iedzīvotāji, kuru vidū ir arī veikala darbinieki.
"Cilvēki tagad ir palikuši bez darba. Paldies Krievijai! Vienkārši vārdu nav… Odesa bija tik mierīga pilsēta," sacīja Andžela.
"Kad bija pirmā trauksme, vēl biju mājās, bet, kad bija sprādziens, tad viss drebēja. Nogājām patvertnē. Kad iznācām laukā, ieraudzījām šo. Jā, es tur, veikalā, strādāju, tāpēc tagad te sēžam," pastāstīja Igors.
Dzēšana turpinājās visu nakti un no rīta, kā arī pa dienu. Kad liesmas noplakušas, vietējie iedzīvotāji uzdrīkstējās pienākt tuvāk. Visi kā viens pauda – labi, ka tā bija nakts un centra tuvumā faktiski nebija cilvēku.
"Sprādziens bija tāds, ka no gultas izmeta. Dzīvojam četru kvartālu attālumā no šejienes. No rīta atbraucām apskatīties. Kam tas bija vajadzīgs? Kaut kāds vājprāts. Pirms nedēļas sabombardēja baznīcu. Bet neviens neko nesaka, visi stāv klusi un pauž tikai bažas. Kāda jēga no tā? Kāpēc Turcija, kāpēc neviens nepalīdz?" sacīja Anastasija.
Šis ir vēl viens pierādījums ne tikai Krievijas armijas nežēlībai, bet arī meliem, jo Krievijas puse apgalvo, ka ir mērķējusi un trāpījusi ieroču noliktavām Odesā. LTV kadros gan skaidri redzams, ka trāpījums ir lielveikalam, kurā, kā apgalvo darbinieki, vispār nav noliktavu, bet viena liela tirdzniecības zāle.
Raķešu atlūzas kritušas arī vēl citur pilsētā, kur sabojātas dzīvojamās ēkas, studentu kopmītnes. Strādā sociālie dienesti. Apzina zaudējumus, gādā materiālus pagaidu labojumiem.
"Mēs palīdzēsim ar zaudējumiem izsistu logu un izrautu durvju gadījumos. Tūlīt atvedīs lenti, ar ko īslaicīgi aizlīmēt logus līdz brīdim, kad būs līdzekļi to pilnīgai atjaunošanai," pastāstīja Odesas Piejūras rajona administrācijas darbiniece Natālija Starodubceva.
Postījumi nodarīti aptuveni trim simtiem namu. "Logi – tas vēl nekas, bet man vienkārši ir pacēlies viss jumts un starp to un sienu ir plaukstas lieluma plaisa. Bet kaimiņienei, lūk, vispār pussienas nav," stāstīja kāda pilsētas iedzīvotāja.
"Jā, biju mājās, man pat brilles ir saplēstas. Stikli iekrita gultā. Mēs visi esam apsisti un sasisti," atklāja Odesas iedzīvotāja.
Krievijas armijas uzbrukums Odesai kopumā ir bijis trīs viļņos – sākumā ar Irānas droniem "Shahed", tad ar raķetēm un vēlreiz ar droniem, kuri mērķējuši uz ostām.
Nākamos uzbrukumus nevaram paredzēt, bet esam tiem gatavi, apliecina Ukrainas Bruņoto spēku operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" pārstāve Natālija Gumeņuka.
"Kopš pilna mēroga iebrukuma faktiski katru dienu ienaidnieks meklē iespēju, kādā veidā Ukrainas visu teritoriju [izpostīt]… Faktiski katru dienu ir kāds uzbrukums kādam Ukrainas reģionam. Šī nakts tika veltīta Odesai un Odesas reģionam. Saprotams, kādi iemesli – ienaidnieks cenšas izdarīt spiedienu uz mums, jo esam osta un dienvidu reģions, tas ir reģions, uz kuru ienaidnieks cer jau kopš paša kara sākuma," norādīja Gumeņuka.
Nezaudēt modrību, bet nezaudēt arī garu – tā augusta svelmes sakarsētā Odesa noskaņojas jaunam cēlienam.
Tikmēr Krievijas armija ir apšaudījusi arī Hersonas apgabalu. Široka Balkas ciemā pie Dnipro upes ir gājuši bojā pieci cilvēki - vesela ģimene, viņu vidū nepilnu mēnesi veca meitenīte, kā arī blakus ciemā vēl divi cilvēki.
Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā sacīja, ka neviens Krievijas armijas pastrādātais noziegums nepaliks neatbildēts. Arī Ukrainas bruņoto spēku dienvidu reģiona pārstāve apstiprināja, ka Hersona un tās apgabals joprojām ir smagākais punkts dienvidu reģionā un ka patlaban Ukrainas karavīri cīnās, lai nepieļautu Krievijas armijas tuvošanos Dņepras upes krastiem vēlreiz.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
