ĪSUMĀ:

• Krievija iebrukumam Ukrainā tērē desmitiem miljardu eiro.
• Ukraina spiesta pielāgoties, teju pusi budžeta izdevumu atvēlot valsts aizsardzībai.
• Ukrainai palīdz Rietumu sabiedroto sniegtais atbalsts.
• Krievija joprojām cer uzvarēt karā ar kvantitāti, nevis kvalitāti.
• Ukrainas amatpersonas atzīst, ka valsts iekšienē jāatrod vairāk resursu aizsardzībai.

Pēc Stokholmas starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) aplēsēm, 2022. gadā Krievija atvēlēja militārajiem izdevumiem 86,4 miljardus ASV dolāru, 40 analizēto pasaules valstu vidū ieņemot trešo vietu. Savukārt Ukraina ar izdevumiem 44 miljardu ASV dolāru vērtībā aizvadītajā gadā ieņēma 11. vietu pasaulē (salīdzinājumam 2021. gadā SIPRI novērtējumā Ukraina bija 36. vietā pasaulē pēc militāro izdevumu apjoma).

Krievija aktīvi audzē militāros izdevumus

Pēc 2022. gada 24. februārī sāktās pilna mēroga karadarbības pret Ukrainu Maskava ir pārstājusi publicēt detalizētu informāciju par valsts budžeta izdevumiem, kas apgrūtina iespējas pētniekiem precīzi noteikt militāro izdevumu apmēru. Taču nav noslēpums, ka Krievijas tēriņi militārajām vajadzībām pēdējo gadu laikā ir pakāpeniski pieauguši.

SIPRI pētnieku grupa  žurnāla Defence and Peace Economics publikācijā  vērš uzmanību, ka kopš 2015. gada 70 līdz 80 procenti no militārajiem izdevumiem tiek atvēlēti aizsardzības budžetam, savukārt pārējais to īpatsvars tiek atvēlēts citām ar bruņotajiem spēkiem saistītajām vajadzībām (piemēram, izmitināšanai, veselības aprūpei), kā arī paramilitārajiem spēkiem, robežsardzei.

Pēc Krievijas Valsts kases sniegtās informācijas, 2021. gadā aizsardzības budžeta faktiskie izdevumi sastādīja 3,57 triljonus rubļu (jeb 48,4 miljardus ASV dolāru). SIPRI pētnieki pieļauj, ka pieaugums faktiskajos tēriņos par sešiem miljardiem dolāru no 2021. gadā prognozētā saistāms ar operacionālām darbībām, kas sakrita ar Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām.

Birmingemas Universitātes Politikas un starptautisko pētījumu skolas emeritētais profesors Džulians Kūpers jūnija beigās klajā nākušajā SIPRI publikācijā, kurā analizēti Krievijas militārie izdevumi tās īstenotās karadarbības pret Ukrainu laikā, secina, ka 2022. gadā militārajam budžetam tika atvēlēti aptuveni 5,11 triljoni rubļu (52,3 miljardi dolāru), kas sastāda 16 procentus no visiem valsts budžeta izdevumiem.

Kūpers, nonākot pie šī aprēķina, atsaucas uz Maskavā bāzētā Gaidara ekonomiskās politikas institūta pētnieka informāciju, saskaņā ar kuru Krievijas militārā budžeta izdevumi, ņemot vērā inflāciju, 2022. gadā bija par 38 procentiem lielāki nekā gadu iepriekš.

Turklāt izdevumi, kas tika atvēlēti par iekšējo drošību atbildīgajām iestādēm, kuras arī ir iesaistītas karadarbībā Ukrainā, līdz vismaz 2022. gada septembrim (kad tika publicēts pēdējais detalizētais Krievijas valsts budžeta izdevumu sadalījums) pat samazinājās.

Kas attiecas uz militārajiem izdevumiem 2023. gadā, Kūpers pēc pieejamās informācijas prognozē, ka tiem tiks atvēlēti 6,648 triljoni rubļu (68,2 miljardi dolāru), no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir standarta valsts aizsardzības budžets. Šie izdevumi sastāda 23 procentus no kopējā valdības budžeta izdevumiem.

Augusta sākumā ziņu aģentūra Reuters, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušo Krievijas valdības dokumentu, vēstīja, ka tēriņiem aizsardzībai 2023. gadā plānots atvēlēt vairāk kā 100 miljardus ASV dolāru.

Šī gada pirmajā pusē Krievija militārajiem tēriņiem izdevusi 5,59 triljonus rubļu (57,3 miljardus dolāru), kas pārsniedz sākotnēji visam gadam plānotos tēriņus 4,98 triljonu rubļu (54 miljardu dolāru) apmērā.

Pēc Reuters aprēķiniem, Krievija 2023. gada pirmajā pusgadā ir atvēlējusi militārajai jomai 19,2% no visiem šajā gadā plānotajiem valsts budžeta izdevumiem. Uz ziņu aģentūras jautājumiem par tās rīcībā nonākušo dokumentu atbildi nesniedza ne Krievijas valdība, ne Finanšu ministrija.

Ukraina pielāgojas situācijai karalaukā un partneru atbalstam

Militārajiem izdevumiem Ukraina šobrīd atvēl lielāko daļu no valsts budžeta izdevumiem. Pēc SIPRI pētnieku aplēsēm 2022. gadā militārie izdevumi pārsniedza 40 procentus no visiem Ukrainas valsts budžeta izdevumiem.

2022. gada novembra sākumā Ukrainas parlaments apstiprināja 2023. gada valsts budžetu, kurā armijas un aizsardzības vajadzībām tika atvēlēti 43 procenti no visiem plānotajiem izdevumiem.

Gan pirms, gan pēc šī budžeta apstiprināšanas premjerministrs Deniss Šmihaļs savos izteikumos lika skaidri noprast, ka šis ir kara laika budžets, kura prioritāte ir Ukrainas uzvaras nodrošināšana.

Šī gada 21. martā Ukrainas parlaments nobalsoja par grozījumiem valsts budžetā, palielinot militāros izdevumus par 537,2 miljardiem hrivnu (14,6 miljardiem ASV dolāru). No tiem armijas vajadzībām, ieskaitot ieroču iegādi, tika atvēlēti 518 miljardi hrivnu (14 miljardi dolāru).

Kas attiecas uz faktiskajiem militārajiem izdevumiem šajā gadā, Ukrainas Augstākās Radas finanšu, nodokļu un muitas politikas komitejas vadītājs Danilo Hetmancevs savā slejā portālam Ekonomichna Pravda norādīja, ka aizsardzības vajadzībām 2023. gada pirmajos sešos mēnešos tika atvēlēti teju 47,7 procenti no valsts budžeta izdevumiem (salīdzinājumam 2022. gadā laikā no 24. februāra līdz gada beigām šis īpatsvars sastādīja 45,1 procentu).

Viņš arī atzīmēja, ka vienā dienā Ukrainas militārie izdevumi sastāda 5 miljardus hrivnu (136 miljonus dolāru).

Ukrainā aug budžeta deficīts

Tikmēr  intervijā Radio Brīvība ukraiņu valodas dienestam  finanšu ministrs Serhijs Marčenko paziņojis, ka 2024. gada budžets aizsardzībai un drošībai tiks plānots šī gada līmenī, kaut arī apzinās, ka tas nebūs galīgais apjoms.

Līdz ar pieaugošajiem tēriņiem aizsardzībai pieaug arī budžeta deficīts. Pēc 2023. gada budžeta apstiprināšanas deficīts tika prognozēts 38 miljardu ASV dolāru apmērā. Kā atzīmē Ukrainas mediji, budžeta deficītu plānots segt gan ar valūtas drukāšanu, gan ar naudas līdzekļu meklēšanu citu valsts pārvaldes iestāžu resursos, kā arī šogad īstenoto valstij piederošo objektu privatizāciju.

Taču, kā vairākkārt aizvadītā gada laikā ir atzīmējis Ukrainas premjerministrs, deficītu plānots galvenokārt segt ar ārvalstu partneru sniegto palīdzību. Līderos finansiālajā atbalstā Ukrainai ir ASV.

Pēc laikraksta The Washington Post aplēsēm, no 2022. gada februāra līdz šī gada jūlija beigām Vašingtona ir sniegusi atbalstu aizsardzības jomā vairāk nekā 43 miljardu ASV dolāru apmērā (lielāko īpatsvaru sastāda ieroči un ekipējums 23,5 miljardu dolāru apmērā).

Izdevumi panesami, bet katrai pusei ar savu cenu

Kopumā ekspertu vērtējumā Krievija būtu spējīga ilgtermiņā uzturēt pieaugošu militāro izdevumu apmēru, taču tas noteikti nāks uz citu nozaru rēķina.

Džūlians Kūpers savā publikācijā paudis viedokli, ka Krievijas valdība cenšas ierobežot tēriņus uz karadarbību, lai mazinātu to ietekmi uz situāciju valstī, vienlaikus cenšoties sasniegt pirms kara nospraustos mērķus.

Neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika var atļauties panest šāda mēroga izdevumu atvēlēšanu militārām vajadzībām. Viņš skeptiski vērtē iespēju, ka karadarbību izbeigs sankcijas, jo tāpat kā citi kari, arī šis karš beigsies kaujas laukā, pēc kura sekos sarunas.

SIPRI pētnieku kolektīvs iepriekšminētajā žurnāla Defence and Peace Economics publikācijā prognozē, ka nākotnē Krievijas valdība, plānojot budžetu turpinās dot priekšroku militārajiem izdevumiem, neskatoties uz Rietumu sankciju ietekmi uz ienākumiem no energoresursu eksporta.

Eksperti, kurus citē aģentūra Reuters, norāda, ka Krievijas ekonomikas rādītāju atgriešanās pie IKP izaugsmes šajā gadā, salīdzinot ar 2,1 procenta samazinājumu 2022. gadā, ir saistāma ar valsts noslēgtajiem līgumiem militārajā rūpniecībā.

Kā atzīmējis firmas Locko-Invest investīciju vadītājs Dmitrijs Poļevojs, rūpniecības izaugsmi veicina militāri rūpnieciskais komplekss, kamēr "civilās" nozares bremzējas.

Kaut arī fiskālais stimuls pagaidām palīdz, tas būtiski neuzlabos Krievijas ekonomikas vidējā un ilgtermiņa prognozi, prognozē Poļevojs.

Cits Reuters citētais eksperts, CentroCreditBank ekonomists Jevgeņijs Suvorovs savā ierakstā saziņas vietnē Telegram secina, ka militārā rūpniecība darbojas pilnā apjomā, un tālāka izaugsme ir iespējama tikai uz citu nozaru rēķina.

Ukrainai vairāk nāksies paļauties uz saviem spēkiem

Lai arī līdz šim nav bijuši padziļināti pētījumi par Ukrainas militārajiem izdevumiem, ir skaidrs, ka Ukrainai kara laikā nav citas iespējas, kā vien panest šo izdevumu slogu, tā kā Krievija mēģinās uzvarēt karā ar kvantitāti kā resursu, tā arī finansējuma ziņā.

Tiesa, arī turpmāk primāri būs jāmeklē līdzekļi valsts resursos. Sarunā ar Radio Brīvība Ukrainas finanšu ministrs Marčenko norādīja, ka, plānojot nākamā gada budžetu, nevar paļauties tikai uz ārvalstu partneru finansiālo palīdzību, jo šobrīd viņam ir zināms tikai garantēts atbalsts no Eiropas Savienības.

Savukārt jūlijā portāls Ekonomichna Pravda vēstīja, ka vajadzības sakarā ar valsts aizsardzību ir tik svarīgas, ka šī gada pirmajā pusē iztrūkstošo 150 miljardu hrivnu (4 miljardu dolāru) starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kas būtu pārvirzāma militārajām vajadzībām, izdevās rast no Ukrainas Valsts kasē esošo valsts un pašvaldības iestāžu kontos esošajiem līdzekļiem.