Ik dienu medijos parādās arvien jauna informācija, kas ir iegūta no nesen internetā nopludinātajiem ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras ziņojumiem, par kuru autentiskumu pagaidām skaidrības nav.
Karš var ievilkties
Izdevums "The Washington Post", atsaucoties uz šiem dokumentiem, raksta, ka ASV militārie izlūki neredz iespēju drīzumā izbeigt karu Ukrainā. Viņuprāt, tas ievilksies vismaz līdz 2024. gadam.
Analīzē secināts, ka pat gadījumā, ja Ukrainai izdotos atkarot "nozīmīgu" daļu no okupētajām teritorijām un radīt milzīgus zaudējumus Krievijas karaspēkam, tas nenovestu pie miera sarunām.
Ziņojumā secināts, ka šajā gadā gan Ukraina, gan Krievija varētu gūt tikai nelielus teritoriālos panākumus, jo efektīvu kaujas operāciju veikšanai nepietiks dzīvā spēka un bruņojuma.
Nopludinātajos dokumentos izskanējis arī Latvijas vārds – tajos teikts, ka Ukrainā darbojas Rietumu specvienības ar nelielu kontingentu, no kura 17 personas esot Latvijas karavīri. Aizsardzības ministrija atzinusi, ka Latvija nosūtījusi uz Ukrainu karavīrus atbalsta funkciju sniegšanai, kā arī vēstniecības un kravu apsardzei, bet šīs militārpersonas karadarbībā nepiedalās.
Savukārt ziņu aģentūras "Reuters" žurnālisti nopludinātajos materiālos ir uzgājuši ASV izlūku aplēses par aptuveno karā kritušo un ievainoto Ukrainas un Krievijas karavīru daudzumu. Saskaņā ar šiem dokumentiem kopš pagājušā gada 24. februāra karadarbībā varētu būt nogalināti vai ievainoti vismaz 354 000 karavīru.
Krievija cietusi lielākus zaudējumus
Krievija karā varētu būt zaudējusi aptuveni 43 000 karavīru, bet ievainojumus varētu būt guvuši vairāk nekā 154 000 iebrucēju. Savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 dzimtenes aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 000 esot ievainoti. "Reuters" žurnālisti secina, ka šie skaitļi ir aptuveni desmit reizes lielāki nekā jebkuri publiski pieejamie dati, ko līdz šim ir sniegusi Ukraina un Krievija.
Materiāli liecina, ka, Krievijas Federālās drošības dienesta ieskatā, oficiālie aprēķini par Krievijas pusē karā kritušo skaitu nav precīzi. Tie neiekļauj Krievijas nacionālās gvardes, "Vagner" algotņu un citu kaujinieku nāvi.
Pēc amerikāņu izlūku domām, tas tāpēc, ka armija izvairās vēstīt sliktas ziņas komandierim. To, ka Krievijas prezidents tiek sargāts no patiesā krievu zaudējumu apmēra, iepriekš pauduši arī eksperti. Dokumenti vēsta arī par "informatīvo karu" starp Krievijas Aizsardzības ministriju un "Vagner" grupējumu.
"Vagner" vadonis Jevgeņijs Prigožins esot apsūdzējis amatpersonas ieroču piegāžu kavēšanā viņa kaujiniekiem Bahmutā. Kaut arī Maskava paziņojusi, ka dokumentiem nevar ticēt, šie apgalvojumi sakrīt ar iepriekš medijos izskanējušo par iekšējām domstarpībām Krievijas drošības struktūrās.
Ukraina apņēmusies saukt pie atbildības kara noziedzniekus
Daudzus ir šokējis internetā izplatītais video, kurā, iespējams, ir redzams, kā Krievijas karavīrs nogriež galvu sagūstītam ukraiņu karavīram.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs intervijā telekanālam CNN sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir personīgi atbildīgs par šo zvērīgo noziegumu.
"Viņš ir atbildīgs par agresijas noziegumu. Viņš deva pavēli savam karaspēkam iebrukt Ukrainas teritorijā un veikt kara noziegumus, kurus Krievijas armija ir pastrādājusi un joprojām pastrādā Ukrainas teritorijā. Starptautiskā krimināltiesa pašlaik izmeklē šos noziegumus, un arī Ukrainas Drošības dienests izmeklē šos noziegumus.
Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim un sauksim pie atbildības visus kara noziegumu pastrādātājus. Mūsu galvenais uzdevums ir saukt pie atbildības Krievijas politiķus, arī Putinu, kuri pastrādāja agresijas noziegumus," teica Šmihaļs.
Krievijas rīcību salīdzina ar "Islāma valsts" zvērībām
Čehijas prezidents Petrs Pavels, komentējot video, sacīja, ka gadījumā, ja apstiprināsies tā autentiskums, tad Krievijas valsts nostāsies līdzās teroristiskajam grupējumam "Islāma valsts", kas arī plaši piekopa galvu nogriešanu saviem gūstekņiem.
Vācijas Bundestāga spīkera vietniece Katrīna Gēringa-Ekarda paziņoja, ka video ir kārtējais apliecinājums Putina Krievijas nežēlībai.
Savukārt Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels, reaģējot uz šokējošo video, paziņoja, ka Eiropas Savienība darīs visu iespējamo, lai "atbildība un taisnīgums valdītu pār teroru un nesodāmību".
Krievijas ieslodzīto tiesību aizsardzības projekta "Gulagu.net" izveidotājs Vladimirs Osečkins ir paziņojis, ka video redzamo galvas nogriešanu ukraiņu karavīram veicot kāds Krievijas privātā algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieks.
To Osečkinam esot apstiprinājis bijušais "Vagner" kaujinieks Andrejs Medvedevs, kurš ir guvis patvērumu Norvēģijā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.