"Mēs turpināsim spert savus līdzšinējos soļus - atbalstīt Ukrainu, stiprināt Eiropas aizsardzību un cīnīties pret Krievijas propagandu," uzsvēra Kallasa.

"Krievija uzskata, ka fiktīvs aizturēšanas orderis palīdzēs apklusināt Igauniju, - es neklusēšu, es turpināšu stingri atbalstīt Ukrainu un iestāties par spēcīgāku Eiropas aizsardzību," teikts Kallasas paziņojumā.

Igaunijas premjere norādīja, ka Krievija vēstures gaitā savas represijas jau īstenojusi, izmantojot tā dēvētās tiesībaizsardzības iestādes.

"Manas ģimenes vēsturē KGB jau vienreiz ir izdevusi aizturēšanas orderi. Es vienmēr esmu teikusi, ka Krievijas režīma noziedzīgo instrumentu kopums nav mainījies. Viņu iebiedēšana mūsu rīcību neietekmēs," uzsvēra Kallasa.

Jau ziņots, ka Kallasa, kā arī vēl vairāki desmiti Latvijas un citu valstu politiķu, kuri iestājušies par padomju pieminekļu nojaukšanu, ir Krievijas meklēto personu sarakstā, ko apkopojis tīmekļa izdevums "Mediazona", analizējot datus par Krievijas varasiestāžu meklēšanā izsludinātajām personām.

Izsludinot meklēšanā ārvalstniekus un Krievijas pilsoņus, kurus vaino par it kā "nacisma reabilitāciju" un "vēstures sagrozīšanu", Krievija turpina mēģināt cīnīties pret demokrātiju un cilvēktiesībām, otrdien paziņoja Krievijas meklēto personu sarakstā iekļautais Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis.

"Esmu gandarīts, ka mans darbs, lai iznīcinātu sovjetizācijas drupas, nav palicis nepamanīts," ziņu aģentūrai BNS sacīja ministrs.

Viņš un vēl vairāki desmiti Lietuvas un citu valstu politiķu, kuri iestājušies par padomju pieminekļu nojaukšanu valstī, ir meklēto personu sarakstā, ko apkopojis neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona", analizējot datus par Krievijas varasiestāžu izsludinātajām personām.

"Runājot nopietni, [Krievijas] režīms dara to, ko vienmēr ir darījis: cenšas apslāpēt jebkuru brīvības vēsmu, cīnās pret demokrātiju, cilvēka tiesībām un brīvībām un turpina izdomāt savu stāstu, kas ir ārpus jebkādiem faktiem un loģikas," sacīja Kairis.

Lietuvas ministra vērtējumā – kultūra, mantojums un piemiņa "arī ir kara zona, kurā imperiālisms cenšas sasniegt savus mērķus".

"Mans kā kultūras ministra pienākums ir nepieļaut šo ļaunprātīgo mērķu sasniegšanu, nepieļaut šo tēmu izkropļošanu gan Lietuvā, gan starptautiskajā arēnā," viņš sacīja.

Totalitārisma un autoritārisma simboli – pieminekļi, ielu un laukumu nosaukumi un citi simboli – Lietuvā no publiskām vietām ir aizvākti kopš tā dēvētā desovjetizācijas likuma stāšanās spēkā pagājušajā gadā.

"Mediazona" secināja, ka Krievijas meklēšanā izsludināto personu vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.