NATO dalībvalstī Rumānijā kārtējoreiz atrastas Krievijas dronu atlūzas

NATO dalībvalstī Rumānijā netālu no robežas ar Ukrainu atklāts krāteris, kas, iespējams, radies lidrobota eksplozijas rezultātā, ceturtdien paziņojušas varasiestādes. Tā ir kārtējā reize, kad alianses dalībvalstī nonākušas Krievijas bezpilota lidaparātu atlūzas.

Krāteris tika atklāts ceturtdienas rītā, trīs kilometrus uz rietumiem no Plauru ciemata. Donavas otrajā krastā pretī ciematam atrodas Ukrainas Izmailas osta. Kā informēja Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministrija, Tulčas un Galacas pierobežas apgabalos naktī tika izsludināta gaisa trauksme.

Iepriekš arī tika ziņots, ka pamanīti vairāki lidroboti, kas lidojuši uz Ukrainas upju ostām. 

Pēc tam tika izpētīta teritorija Plauru pilsētas apkaimē, kur tika aprēķināta drona kritiena un eksplozijas iespējamā vieta. Aptuveni 3 kilometru attālumā no pilsētas, upes krastā  tika atklāts eksplozijas krāteris.

Ministrija norādīja, ka lidrobots, domājams, eksplodējis trieciena rezultātā, taču vēl nav skaidrs, kad un no kurienes lidrobots tika palaists. Pašlaik notiek izmeklēšana.

"Šausmīgie Krievijas uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai atkal radījuši nopietnas sekas Rumānijas teritorijā," platformā "X" norādīja Rumānijas ārlietu ministre Luminita Odobesku. "Mēs aicinām Krieviju pārtraukt šos kara noziegumus," viņa piebilda.

Pēc Ukrainas Gaisa spēku ziņām, Krievijas īstenotajā nakts uzbrukumā tika reģistrēti 33 dronu "Shahed" palaišanas gadījumi, 28 dronus izdevās notriekt. 

Rumānijā pēdējā laikā vairākkārt ir atrasti lidrobotu fragmenti, apstiprinājušas varasiestādes, norādot, ka fragmenti atgādina Krievijas armijas izmantotos lidrobotus.

Jau vēstīts, ka septembrī Krievijas bezpilota lidaparātu atlūzas tika atrastas vismaz četrās vietās Rumānijas teritorijā.

Rumānijas Aizsardzības ministrija aicināja pierobežas iedzīvotājus saglabāt mieru, taču vajadzības gadījumā viņi varot doties uz pagaidu bumbu patvertnēm, kas ir izveidotas vairākos pierobežas rajonos.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti