Ukrainas vēstnieku uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rustams Šukurovs.

Rustams Šukurovs: Krievija gandrīz ik dienu veic gaisa triecienus pa Ukrainas civilajiem infrastruktūras objektiem. Šo triecienu dēļ iet bojā arī civiliedzīvotāji. Tajā pašā laikā turpinās aktīva karadarbība frontes līnijā. Kā jūs kopumā raksturotu pašreizējo situāciju Ukrainā?

Anatolijs Kucevols: Pirmkārt, gribētu teikt, ka es priecājos uzsākt savu darbu šajā brīnišķīgajā valstī [Latvijā]. Un latvieši, palīdzot mums,  patiesībā pielika milzu pūles, salīdzinot ar citām tautām, – arī citas tautas izdarīja daudz, 

bet latvieši pret mums izturas kā pret īstiem draugiem un, es teiktu, kā pret brāļiem un māsām, kā pret ģimeni. Katrs ukrainis ikdienā to izjūt.

No latviešiem redzu dedzīgu atbalstu Ukrainai un kaismīgu vēlmi pēc mūsu uzvaras šajā karā. Tātad mans personīgais raksturojums ir tāds, ka mēs esam apņēmušies uzvarēt šajā karā. Neviens sākumā neticēja, ka varētu notikt Ukrainas uzvara. Tika lēsts, ka Krievija karā uzvarēs trīs dienu laikā un tā tālāk. Taču parastie cilvēki parādīja pavisam ko citu. Un šobrīd mēs redzam, ka notiekošais nav tik ļoti "sāpīgs" vienkāršiem cilvēkiem un militārpersonām, jo mēs apzināmies mērķi. Mērķis ir uzvarēt karā un faktiski atjaunot mūsu valsti un vispārējo teritoriālo integritāti un, visbeidzot, cauri vēsturiskām desmitgadēm iegūt pilnīgu neatkarību un kļūt par Eiropas valstu saimes daļu. Situācija Ukrainā ir sarežģīta un smaga. Katru dienu tiek veikti raķešu uzbrukumi galvaspilsētai. Katru stundu tiek veikti vairāki uzbrukumi Ukrainas austrumu un dienvidu daļām. Un to redz parastie cilvēki. Mēs piedzīvojām pirmo pilnīgo energopiegādes apturēšanu valsts vēsturē. Tomēr visa pasaule redz, ka, neskatoties uz to visu, mēs esam spējīgi pastāvēt un Ukraina joprojām pastāv.

Mans nākamais jautājums būs par kara izraisīto kaitējumu videi un postījumu rūpniecības objektiem. Strādājot par reformu atbalsta grupas direktoru Ukrainas Vides ministrijā, jūs aktīvi popularizējāt vides aizsardzības programmas. Cik lielu kaitējumu karš nodarījis videi un dabai?

Karš sākās 2014. gadā, un tajā laikā tika reģistrēti arī pirmie kara radītie vides postījumi, lielākoties Ukrainas austrumu daļā. Tika veiktas vairākas aplēses par to, cik lieli zaudējumi tika nodarīti okupētajām teritorijām. Laika posmā no 2014. līdz 2019. gadam zaudējumu apmērs bija vairāki simti miljoni dolāru. Bet šobrīd mūsu aplēses, mūsu aptuvenās aplēses, es teiktu, liecina, ka Krievijas kontrolētajās teritorijās zaudējumi mērāmi vairāk nekā 50 miljardu ASV dolāru apjomā. Mans personīgais – vides speciālista – uzskats ir, ka postījumu apmērs naudas izteiksmē ir daudz lielāks.

Mums vēl ir jāsaprot, cik izmaksās vides atjaunošana. Lai rekonstruētu ēku, var izskaitļot, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams. Bet, lai iestādītu kokus, kuru izaugšanai nepieciešami gadi, – tas patiesībā ir absolūti cits stāsts. Mans personīgais viedoklis ir, ka mēs iepriekš nesapratām, cik postoši šādi kari ir visas planētas videi.

Ja vēlamies nākamajām paaudzēm atstāt pasauli, kas ir droša arī vides ziņā, tas nozīmē, ka šī iemesla dēļ mums nekavējoties jāpārtrauc visi kari pasaulē. Okupēto teritoriju atmīnēšanai – teritoriju attīrīšanai no tām, pēc manām domām, būs nepieciešami vairāki simti miljardu ASV dolāru.

Savukārt, ja runājam par rūpniecību, tad tai, bez šaubām, būtu jāiziet cauri modernizācijas procesam. Tātad ir koncepcija, ko esam izstrādājuši pagājušā gada maijā. Tā ir "atjaunot labāk" koncepcija, kuru mēs jau tagad ieviešam. Tāpēc mēs negrasāmies atjaunot videi kaitīgās nozares. Mēs veidosim jaunas nozares, kas nav kaitīgas videi. Un cilvēkiem vajadzētu saprast, ka mums ir iespēja un mums šeit ir jāveic pārmaiņas. Mums jādara viss iespējamais, lai atgrieztos pie vispārējās globālās darba kārtības, tostarp Eiropas Zaļā kursa, kas arī prasīs lielus ieguldījumus.

ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlends paziņoja, ka Kijiva drīzumā saņems daļu no Krievijai konfiscētajiem līdzekļiem. Savukārt Ukrainas valdība apstiprināja valsts enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam, kas paredz plašu iekšzemes energotīkla modernizāciju un decentralizāciju. Vai šīs stratēģijas realizēšanai tiks novirzīta daļa no Krievijai konfiscētajiem līdzekļiem?

Jā, absolūti. Šeit man ir nedaudz jāpaskaidro. Krievijas armijai bija skaitliskais pārsvars par Ukrainas armiju. Taču visa pasaule redzēja, ka mēs vēlamies izdzīvot šajā karā. Pateicoties mūsu starptautiskajiem partneriem un draugiem, mēs esam ieguvuši ieročus, kas mums bija nepieciešami, lai aizsargātu sevi. Bet visi saprata, ka mums nav to tik daudz. Tāpēc mums tie ir jāizmanto uzmanīgi un saprātīgi. Tas attiecas arī uz citām nozarēm, ne tikai uz uzvaru šajā karā. Mēģinot atjaunot uzbrukumos izpostīto energosistēmu un domājot, kā to izdarīt labāk, arī mums jābūt kaut kādai stabilitātei. Lai netērētu pārāk daudz resursu, jādomā, kā tos saglabāt. Ir jādomā par ilgtspēju. Iekšzemes energotīkla modernizācijas stratēģija ir balstīta uz valsts atjaunošanas principiem, un viens no tiem ir vides drošība.

Tātad nauda, ko mēs jau saņemam – aizdevumi, dotācijas un tā tālāk, tā tiek tērēta visgudrākajā veidā. Tērēšanā tiek ietverts arī vides aspekts.

Nevajadzētu domāt vienīgi par floras un faunas atjaunošanu. Jāmaina ekonomikas modelis. Tā ir zaļās pārejas būtība – ekonomikas modeļa maiņa, lai tā kļūtu par ilgtspējīgu. Pašlaik mēs cenšamies attīstīt jaunu ekonomikas modeli. Mums tajā jāiekļauj vairāki sektori, un viens no tiem ir enerģētika.

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija komanda atklāja nekustamo īpašumu Prāgā, kas pieder vienas Krievijas raķetes ražojošas korporācijas vadītāja radiniekiem. Ukrainas ieskatā, kā Eiropas Savienībā (ES) būtu jārīkojas ar cilvēkiem, kam pieder īpašumi ES teritorijā un kuri spēlē nozīmīgu lomu Krievijas agresijas īstenošanā.

Krievijas pilsoņi ir atbildīgi par politisko vadību, kuru viņi ievēlējuši. Un viņiem arī vajadzētu būt atbildīgiem par visu, ko tā dara. Un īpaši tie, kas saistīti ar Krievijas politiķiem. Un cilvēki, kuriem ir daudz aktīvu un īpašumu visā Eiropā – tos vajadzētu iesaldēt un droši nodot Ukrainas atjaunošanai. Tātad viņi nevar dzīvot vienkāršu dzīvi, gaidot kara beigas, jo viņiem tā sagribējās. Viņiem ir jāīsteno pārmaiņas savā valstī. Tāda ir mūsu nostāja –

ukraiņi iestājās par pārmaiņām savā valstī, tāpēc arī krieviem vajadzētu atgriezties Krievijā un iestāties par pārmaiņām savā valstī un pārtraukt šo karu. Tātad tā ir viņu atbildība. Ja viņi domā, ka mums ir jāmaina viņu valsts, viņi maldās.

Mēs esam atbildīgi par savu valsti, un viņiem vajadzētu būt atbildīgiem par savu. Mums ir skaidra izpratne, ka ir jākonfiscē visu ar šo asiņaino karu saistīto Krievijas pilsoņu aktīvi. Un šos cilvēkus nedrīkstētu draudzīgi uzņemt Eiropā. Attiecīgajām valstīm būtu jāapsver tikai humāna rakstura iemesli, ja tam ir atbilstošs juridiskais pamats un loģisks pamatojums. Bet, mūsuprāt, nav loģiska pamatojuma. Nevienam Krievijas pilsonim nav attaisnojuma runāt par humāniem iemesliem, ja vien viņi neatteiksies no savas pilsonības.

Nesen Ukrainas medijos izskanēja informācija par to, ka bijušais kompānijas "Motor Sič" vadītājs Vjačeslavs Boguslajevs, kurš tiek turēts aizdomās par sadarbību un līdzdalību agresorvalstij, lūdza viņu iekļaut sarakstā kara gūstekņu apmaiņai ar Krieviju. Kā jūs komentētu šādu notikumu attīstību saistībā ar bijušo šefu vienai no pasaulē vadošajām lidaparātu dzinēju ražotnēm?

Kara gūstekņu apmaiņas process, es teiktu, ir pilnīgi noslepenota lieta. Ir pārrunu dalībnieki, kas veic pārrunas. Kā procesā neiesaistītie cilvēki mēs nezinām, kas tiek apspriests pie sarunu galda, kādi ir vienošanās nosacījumi. Līdz ar to es kā vienkāršs pilsonis pilnībā uzticos valsts vadībai, kas piedalās šāda veida pārrunās. Gūstekņu vērtības noteikšana ir viņu ziņā. Un sabiedrība pilnībā uzticas valsts vadībai. Mūsu uzticības līmenis militārpersonām un vadībai ir augstākais valsts pastāvēšanas vēsturē. Galvenais jautājums šeit ir visu gūstā nonākušo ukraiņu un teritoriju atgriešana. Visi valstī uzticas tam, ko dara politiskā vadība.

KONTEKSTS:

Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos, un, saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina tagad gatavo savu pretuzbrukumu.

Jau kopš pagājušā gada vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem un kur Krievijas spēki cieš milzīgus zaudējumus.