Likumprojekts paredzēja pastiprināt sodus tiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, un samazināt karadienesta vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Bija arī plānots obligātā karadienesta laiku samazināt līdz 36 mēnešiem. Tomēr valdošās partijas līderis Dāvids Arahamija paziņoja, ka vairāki nosacījumi tieši pārkāpj cilvēktiesības, bet daži nav precīzi formulēti. 

Savukārt aizsardzības ministrs Rustams Umerovs sociālās saziņas vietnē "Facebook" ceturtdien norādīja, ka jau sagatavota jauna likumprojekta redakcija. Ņemti vērā visi atbildīgās parlamenta komitejas sēdē saskaņotie priekšlikumi, un jau tuvākajā laikā dokumentu virzīs izskatīšanai valdībā. 

"Likums ir vajadzīgs mūsu valsts aizsardzībai un katram karavīram frontē, mums tas nepieciešams pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Umerovs. 

Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjiem esot nepieciešama nomaiņa un atvaļinājumi, viņiem ir tiesības zināt, kas viņus sagaida, un pašiem plānot savu dzīvi, atzīmēja Umerovs.

 KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.