ĪSUMĀ:
- Starp Krievijas raķešu triecienā bojāgājušajiem identificētas vēl divas sievietes.
- Identificēti 55 līķi, tostarp viens bērns; bojāgājušo atpazīšana turpinās.
- Bez vēsts pazuduši vēl trīs cilvēki; nogalināto skaits var sasniegt 58 cilvēkus.
- Ukrainas drošības dienests identificējis divus nodevējus, kas koriģējuši uzbrukumu.
- Tie ir vietējie iedzīvotāji – brāļi, kas okupācijas laikā pārgāja Krievijas pusē.
- Abi slēpjas Krievijā; notiek visaptveroši pasākumi, lai viņus atrastu un sodītu.
- Ukrainā krītas dzimstība; eksperti aicina rīkoties.
Kā šorīt norādījis Harkivas apgabala prokuratūras pārstāvis Dmitrijs Čubenko, pēdējās diennakts laikā starp bojāgājušajiem Krievijas raķetes triecienā Hrozas ciemam tika identificētas vēl divas sievietes. Pirms tam viņas tika uzskatītas par bezvēsts pazudušām.
Bojāgājušo līķu atpazīšana joprojām turpinās. Jau identificēti 55 līķi, starp kuriem arī viens bērns. Bet vēl trīs cilvēki tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Bērnu starp viņiem nav. Tātad kopējais nogalināto skaits varētu sasniegt 58 cilvēkus.
Krievija teju pirms nedēļas ar raķeti "Iskander" trāpīja kafejnīcai Harkivas apgabala Hrozas ciemā, kur uz bēru mielastu pēc karavīra pārapbedīšanas bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku. Ciemā joprojām sēro par vienu no asiņainākajām traģēdijām kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma. Katru dienu ciemā tiek apglabāti mirušie.
Tikmēr Ukrainas Drošības dienests identificējis divus nodevējus, kuri koriģēja precīzo Krievijas raķetes uzbrukumu. Uzbrucēji izrādījās divi vietējie iedzīvotāji – 30 gadus vecais Volodimirs Mamons un viņa jaunākais brālis – 23 gadus vecais Dmitrijs Mamons, kuri reģiona okupācijas laikā pārgājuši Krievijas pusē. Par to abi saņēma "amatus" okupētā "Harkivas apgabala militāri civilās pārvaldes iekšlietu departamenta" rindās. Reģiona atbrīvošanas priekšvakarā abi nodevēji kopā ar ģimenēm aizbēga uz Krieviju, kur turpināja strādāt par labu iebrucējiem. Pēc krievu okupantu norādījumiem viņi attālināti sāka veidot savu informatoru tīklu Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Lai to paveiktu, viņi darbībās "slepus" iesaistīja savus radiniekus, kaimiņus un paziņas no atbrīvotajām Harkivas apgabala pilsētām.
Dažādu sarunu laikā nodevēji izvilka no cilvēkiem informāciju par aizsardzības spēku izvietojumu un masu pasākumiem reģionā.
"Izmeklēšanā noskaidrots, ka no šī gada oktobra sākuma abas iesaistītās puses sāka vākt informāciju par plānoto kritušā ukraiņu aizstāvja pārapbedīšanu Hrozas ciemā. Tajā pašā laikā viņi saprata, ka ienaidnieka uzbrukuma rezultātā civiliedzīvotāji – viņu paziņas no Grozas ciema, tostarp tie, kas viņiem sniedza informāciju – noteikti mirs. Uzzinājis precīzu miermīlīgā notikuma adresi un laiku, Volodimirs Mamons nodeva šo informāciju krievu okupantiem. Saņemto informāciju krievi izmantoja, lai, izmantojot operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M", veiktu mērķtiecīgu uzbrukumu Ukrainas ciemam," stāstīja drošības dienesta pārstāvis Artjoms Dehtjarenko.
Tā kā abi uzbrucēji slēpjas Krievijā, tiek veikti visaptveroši pasākumi, lai noskaidrotu viņu atrašanās vietu un sodītu.
Šādos un līdzīgos Krievijas brutālajos uzbrukumos tiek nogalināti arvien vairāk civiliedzīvotāji, bet cīņās frontē turpina mirt Ukrainas aizstāvji. Tikmēr dzimstība Ukrainā samazinās. Vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma satraucoši zemais dzimstības rādītājs ierobežoja Ukrainas iedzīvotāju skaita pieaugumu. Karš situāciju ir krasi saasinājis, un eksperti aicina rīkoties. Šā gada pirmajā pusē Ukrainā piedzima par 28% mazāk zīdaiņu nekā tajā pašā laika posmā 2021. gadā.
Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas pētnieces Ellas Libanovas aplēsto sliktāko scenāriju pašreizējais iedzīvotāju skaits, kas ir aptuveni 37 miljoni, nākamo 10 gadu laikā varētu samazināties līdz 26 miljoniem.
Pētnieces ieskatā kara ietekme uz Ukrainas dzimstību šogad ir kļuvusi daudz izteiktāka. Dzimstības statistikā, ko Ukraina apkopo, nav ņemti vērā dati par Ukrainas bēgļiem piedzimušajiem bērniem vai tiem, kas dzimuši Krievijā.
Ukrainas Sociālo un ekonomisko pētījumu centra direktors Dmitro Bojarčuks uzskata, ka valdībai nekavējoties jāreaģē uz iedzīvotāju skaita samazināšanos. Viņaprāt, jāīsteno atbilstošas ekonomikas reformas, ņemot vērā, ka strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanās radītu slogu pensiju sistēmai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
