Naktī uz pirmdienu, 11. septembri, Krievija ar droniem un raķetēm uzbruka Krivijrihas pilsētai Dņipropetrovskas apgabalā. Pilsētā bija dzirdami spēcīgi sprādzieni, bet nav zināms, vai tie bija saistīti ar pretgaisa aizsardzības sistēmu efektīvu darbību, vai arī ir kādi trāpījumi. Krivijriha ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtā pilsēta, kas pagājušajā piektdienā piedzīvoja Krievijas ballistiskās raķetes uzbrukumu. Triecienā nogalināja vienu cilvēku, bet vēl 74 guva ievainojumus.
Zelenskis svētdienas vakarā savā videouzrunā sacīja, ka aizvadītajā nedēļā Ukrainas armija ir pavirzījusies uz priekšu frontes sektoros pie Bahmutas un arī Zaporižjas apgabala rietumos. Prezidents arī pateicās karavīriem par viņu paveikto un atgādināja, ka ukraiņu varonība būs tā, kas noteiks šī kara iznākumu.
Par kara gaitu Zelenskis ir izteicies arī intervijā izdevumam "The Economist". Ukrainas prezidents sacīja, ka valsts aizstāvju izšķirošais izrāviens frontē vēl ir priekšā un tas, visticamāk, notiks valsts dienvidaustrumos.
Zelenskis ir pārliecināts, ka Ukrainas armijas spiediens frontē dienvidos piespiedīšot iebrucējus masveidā pamest savas pozīcijas.
Zelenskis intervijā arī uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Valdimira Putina mērķis ir pēc iespējas paildzināt karu Ukrainā, lai mēģinātu mazināt ukraiņu un viņu rietumvalstu partneru apņēmību, kā arī padarīt Ukrainu par nefunkcionējošu un depopulētu valsti, kuras bēgļi rada problēmas Eiropā.
Taču Zelenskis ir pārliecināts, ka ilgstošs karš apdraud pašu Krieviju un jo īpaši tās ekonomiku. Bet, Ukrainai pastiprinot triecienus Krievijas iekšienē, valsts iedzīvotāji sākšot uzdot neērtus jautājumus par savas armijas nespēju viņus aizsargāt, domā Zelenskis.
Par Krievijas plāniem paildzināt karu liecina arī tas, ka svētdien okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos un dienvidos notika tā sauktās vēlēšanas. Tās norisinājās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos vietās, ko kontrolē Krievijas karaspēks. Okupācijas varasiestādes ziņo par augstu vēlētāju līdzdalību, bet visur pārliecinošus panākumus ir guvuši Krievijā valdošās partijas "Vienotā Krievija" kandidāti.
Jau pirms šiem balsojumiem Kijiva paziņoja, ka tiem nebūs juridiska spēka, bet ASV paziņoja, ka šīs vēlēšanas ir nelikumīgas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
