Konferenci rīkoja Latvija kopā ar Eiropas Padomi, kurā Latvija patlaban ir prezidētājvalsts. Sanāksmē piedalījās vairāku desmitu valstu amatpersonas, arī Ukrainas ģenerālprokurors un tieslietu ministrs, kurš paziņoja, ka mērķis ir iesēdināt cietumā Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins norādīja, ka Krievijas saukšana pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem ir priekšnoteikums taisnīgam un ilgstošam mieram. Starptautiskās Krimināltiesas izdoto Putina aresta orderi viņš raksturoja kā liecību, ka neviens nestāv pāri likumam. To uzsvēra arī Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska.

"Mērķis ir iesēdināt Putinu cietumā – kā personu, kas deva pavēli par agresiju. Lai to panāktu, ir jāatceļ viņa tiesiskā imunitāte, jo kā valsts vadītāju [..] viņu un vairākas citas Krievijas Federācijas augstākā līmeņa amatpersonas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizsargā imunitāte," norāda Maļuska.

"Jautājums ir par to, kā atcelt šo imunitāti saskaņā ar likuma varu un pienācīgu tiesvedību, lai nodrošinātu korektu tiesas procesu."

Tādēļ Ukraina – un arī Latvija – dod priekšroku īpaša ANO tribunāla izveidei, kas radītu stingrāku juridisku pamatojumu Krievijas vadības tiesiskās imunitātes atcelšanai. Kijiva neiebilst arī citādiem formātiem, bet ar noteikumu, ka to ietvaros var tiesāt arī Putinu. Tam piekrīt arī partneri.

"Ir jāsauc pie atbildības gan juridiski, gan politiski, un ne tikai Krievija kā valsts, kas ir arī būtiski, bet arī Krievijas amatpersonas, kas šo karu ir sākušas. Tāpēc arī mūsu izpratnē ANO tribunāla izveide palīdz pārvarēt šo valstu vadītāju imunitāti pret jebkāda veida krimināltiesisku vajāšanu," teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Nepietiek ar zaudējumu atlīdzināšanu cietušajiem. Vainīgie ir jāsauc pie atbildības krimināltiesās," uzsver Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča-Buriča.

"Tas ir ne tikai mūsu tiesiskais, bet arī morālais pienākums darīt visu, lai šie asiņainie, brutālie Krievijas noziegumi tiktu izmeklēti un vainīgie tik tiešām tiktu saukti pie atbildības," norāda Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

Šodien konferencē apsprieda arī Ukrainas tiesu sistēmas kapacitātes stiprināšanu kara noziegumu izmeklēšanai un uz Krieviju un Baltkrieviju pretlikumīgi deportēto ukraiņu bērnu likteni. Diemžēl, ja neskaita atsevišķus izņēmumus, viņu atgriešana pašlaik ir sarežģīta.

"Vismaz pagaidām es īsti nesaskatu nevienu efektīvu un iedarbīgu instrumentu. Cik saprotu, šī problēma kopumā tiktu atrisināta tikai ar Krievijas sakāvi militārajā frontē," secina Ukrainas tieslietu ministrs.

Tāpat tika apspriesta jau izveidotā Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistra darbība, kas ir pirmais solis uz mērķi panākt kompensāciju saņemšanu no Krievijas.