ĪSUMĀ:
- Pensionēšanās vecumu cels no 62 uz 64 gadiem; valdība uzskata – par to vairs nav jēgas runāt.
- Arodbiedrībā uzskata, ka reforma atstās taustāmu ietekmi uz strādājošo veselību un dzīves izredzēm.
- Piektdien savs vārds par pensionēšanās vecuma celšanu jāsaka Konstitucionālajai padomei.
- Padome daļu no reformas varētu atzīt par neatbilstošu pamatlikumam, prognozēja eksperti.
- Tomēr centrālais jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, visticamāk, tiks apstiprināts.
- Iespējams, par pensiju reformu tiks rīkots arī referendums, ko vēlas opozīcija.
Īsi pirms Lieldienām arodbiedrību pārstāvji un daudzi citi Francijas iedzīvotāji jau 11. reizi izgāja ielās, lai protestētu pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Dienu iepriekš visu lielāko arodbiedrību pārstāvji pirmo reizi tikās ar Francijas premjerministri Elizabeti Bornu.
Pēc sarunas Francijas Kristīgo darbinieku konfederācijas prezidents Sirils Šabanjērs nolasīja paziņojumu visu arodbiedrību vārdā: "Pret šo likumu iestājas gandrīz visi iedzīvotāji. Tas ir jāatsauc. Mēs atsakāmies pāršķirt lapaspusi, kā to vēlētos valdība, un sākt sarunas par tādiem plašiem jautājumiem kā nodarbinātība un bagātības sadalījums."
Francijas valdības vadītāja uzskata, ka reforma ir apstiprināta un tādēļ par to vairs nav jēgas runāt. Tādēļ Borna piedāvā koncentrēt uzmanību uz citiem jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību.
"Esmu uzklausījusi viņu iebildumus pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un varēju atkārtot manu un manas valdības pārliecību par šīs reformas nepieciešamību," norādīja Francijas premjere.
Tomēr arodbiedrību līderis Šabanjērs atgādināja, ka piektdien, 14. aprīlī, savs vārds par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 62 uz 64 gadiem vēl ir jāsaka Francijas Konstitucionālajai padomei.
"Pensionēšanās vecuma paaugstināšana uz 64 gadiem atstās taustāmu ietekmi uz strādājošo veselību un dzīves izredzēm. Mēs neatgriezīsimies pie sarunu galda tā, it kā nekas nebūtu noticis, un vēlreiz aicinām gluži vienkārši atsaukt šo likumu. Mēs apelējam pie Konstitucionālās padomes saprāta. Viņiem ir jāsadzird strādājošo dusmas," sacīja Šabanjērs.
Vairāki konstitucionālo tiesību eksperti paredz, ka Konstitucionālā padome, ko vada bijušais Sociālistiskās partijas politiķis un kādreizējais premjerministrs Lorāns Fabiuss, varētu atzīt daļu no reformas par neatbilstošu pamatlikumam. Bet, visticamāk, ka centrālais jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiks apstiprināts.
Tomēr politologs un prestižā Parīzes Politikas zinātnes institūta pasniedzējs Bruno Kotrēss intervijā Latvijas Radio sacīja, ka tas varētu atvērt durvis kompromisam.
"Galvenā Makrona problēma šobrīd ir, vai viņš var iet uz kompromisu, saglabājot savu seju? Tas pats attiecas arī uz arodbiedrībām. Būtībā, tā ir klasiska situācija sarunās," vērtēja Kotrēss.
Kotrēss sacīja, ka Francijas pensiju sistēma būtiski atšķiras no citām valstīm.
"Savas darba dzīves gados jūs maksājat par pensionāriem, nevis par sevi. Tad, kad pienāks jūsu laiks, tad strādājošie maksās jums pensiju. Tādēļ Francijas sistēmas atslēgas elements ir paaudžu solidaritāte. Tas krasi atšķir mūsu sistēmu no daudzām citām valstīm un var izskaidrot arī to, kādēļ francūži reaģē uz šīm pārmaiņām savādāk nekā iedzīvotāji citās valstīs," sacīja Kotrēss.
Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kādēļ tik daudz cilvēku iziet ielās. Daudzi sabiedrībā nav neapmierināti arī ar sociālo nevienlīdzību un uzskata, ka valsts pārvaldes sistēma nestrādā, kā nākas.
Kotrēss domā, ka problēma ir arī tajā, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ir ļoti nepopulārs. "Kā jūs paši saprotat, ļoti nepopulāru reformu var īstenot tikai populāri politiķi. Nepopulāra reforma, ko īsteno nepopulāra valdība un prezidents, nekad nestrādā."
Iespējams, ka par pensiju reformu tiks rīkots arī referendums. To vēlas organizēt opozīcija.
