"Pieprasām termiņus demobilizācijai!" skandēja viena no protesta dalībniecēm Kijivā.
Karavīru tuviniekus neapmierina šobrīd Augstākās Radas darba kārtībā skatītās izmaiņas likumā, kuras paredz iespēju demobilizēties pēc trīs gadiem frontē, taču tikai tad, ja ir arī atsevišķs vadības lēmums par to.
Tuvinieki prasa bez jebkādiem papildu nosacījumiem iespēju karavīriem likumīgi demobilizēties.
"Šis ir mūsu septītais visas Ukrainas pikets. Mēs pieprasām taisnīgus termiņus demobilizācijai, jo mūsu radinieki – mūsu vīri, mūsu dēli sievietēm, kas iznākušas ielās dažādās vietās Ukrainā… Mēs nesaprotam, cik ilgi viņiem būs jāpavada frontē," skaidroja protesta dalībniece Irēna Tupinko.
"Mēs prasām demobilizāciju, jo daudz cilvēku… Lielākā daļa cilvēku dzīvo tā, it kā kara nebūtu. Man šķiet, ka ir pienācis laiks veikt izmaiņas, lai katrs paturētu ieroci rokās," piebilda protesta akcijas dalībniece Tatjana.
KONTEKSTS:
Ukrainas parlaments februāra sākumā atbalstījis mobilizācijas likumprojektu, kura mērķis ir iesaukt armijā vairāk karavīru. Likumprojekts ticis vērtēts pretrunīgi un izpelnījies kritiku sabiedrībā un politiķu vidū.
Militārpersonas jau mēnešiem ilgi lūgušas valdību iesaukt armijā vairāk karavīru, līdz pusmiljonam, un atbrīvot spēkus izsmēlušās armijas daļas. Kā iepriekš atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, karavīru skaits Ukrainas armijā šobrīd ir aptuveni 880 tūkstoši.
Likumprojekts, ko valdība iesniedza decembrī, paredz pastiprināt sodus tiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, un samazināt karadienesta vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Tas arī paredz samazinātu obligāto karadienesta laiku no neierobežota līdz 36 mēnešiem.
