11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro (teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēka vienības 16. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem. Tikmēr dažādu valstu valdības un privātas kompānijas izvērš aizvien jaunas sankcijas pret Krieviju.

ĪSUMĀ:

  • Pirmo reizi Krievijas iebrukuma laikā tās spēki veikuši triecienus Ukrainas rietumu pilsētās Luckā un Ivanofrankivskā un valsts centrālajā daļā esošajā Dnipro.
  • Vissmagāk skartajās pilsētās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija, ko apgrūtina iebrucēju intensīvās apšaudes.
  • ANO vēsta, ka bēgļu gaitās no Ukrainas devušies jau vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku.
  • Arvien vairāk pieaug bažas par Krievijas iecerēm izmantot ķīmiskos ieročus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
  • Satelītattēli liecina, ka vairāk nekā 60 km garā Krievijas armijas kolonna pie Kijevas lielā mērā ir izkliedēta.
  • Krievija pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā.
  • Krievija vērsusies pret sociālo mediju uzņēmumu "Meta", aizliedz "Instagram" lietošanu Krievijas teritorijā.
  • Teksta tiešraides sākums šeit.

11.03.2022 23.59


11.03.2022 22.27

Lietuvā jau reģistrēti aptuveni 10 000 Ukrainas kara bēgļi, kuriem nodrošinātas sociālās garantijas un iespēja strādāt, piektdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

"Lietuvas institūcijas visiem spēkiem palīdz Ukrainai, kas aizstāvas pret Krievijas militāro agresiju, un šīs valsts pilsoņiem, kas bēg no kara," norādījusi iekšlietu ministre Agne Bilotaite, kas Ukrainas bēgļu situāciju pārrunājusi ar Lietuvas deleģētā Eiropas Savienības vides komisāra Virgīnija Sinkeviča vadīto delegāciju.


11.03.2022 22.17

ASV Valsts departaments paziņoja, ka nosaka sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova sievu un pieaugušajiem bērniem, vēstīja BBC.


11.03.2022 22.00


11.03.2022 21.04

ASV prezidents Džo Baidens piektdien atkārtoti uzsvēra, ka ASV nesūtīs savus karavīrus uz Ukrainu, lai karotu pret Krievijas iebrucējiem. “Mēs nesāksim Trešo pasaules karu Ukrainā,” teica Baidens.

Viņš apstiprināja, ka ASV turpinās atbalstīt savus sabiedrotos un nepieciešamības gadījumā cīnīsies par katru NATO dalībvalstu teritorijas centimetru.

Baidens arī solīja, ka ASV turpinās piegādāt ieročus Ukrainai, lai palīdzētu atvairīt Krievijas uzbrukumu. Tāpat amerikāņi ir gatavi sniegt finansiālu palīdzību Ukrainai un uzņemt ukraiņu bēgļus.


11.03.2022 20.07

Ukrainas drošības dienesti vēsta, ka Baltkrievijas karaspēka vienības jau piektdien pulksten 21 vakarā varot sākt iebrukumu Ukrainā. Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko, kurš piektdien tikās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, daudzkārt noliedzis, ka Baltkrievijas bruņotie spēki varētu tieši iesaistīties karadarbībā Ukrainā.

Lukašenko sarunas laikā ar Putinu vairākkārt esot norādījis, ka Ukraina esot plānojusi uzbrukt Baltkrievijai, vēl pirms Krievija sāka karu pret Ukrainu.

Eiropas Savienības sankcijas Lukašenko nosaucis par “cūcību”, jo Baltkrievija un Krievija jau tāpat visu laiku esot zem sankcijām, bet patiesībā tas esot iespēju laiks. Lukašenko arī paudis, ka Baltkrievijai un Krievijai esot jāturas kopā.


11.03.2022 20.00

Par aiziešanu no Krievijas tirgus paziņojis uztura bagātinātāju tirgošanas uzņēmums "Herbalife", kā arī tabakas koncerns "British American Tobacco", kas ražo cigaretes ar zīmoliem "Lucky Strike", "Kent", "Dunhill", "Vogue" u.c.


11.03.2022 19.56

ASV prezidents Džo Baidens aizliedzis luksusa preču eksportu uz Krieviju. Paredzams, ka šādu soli spers arī Eiropas Savienība. Baidens aizliedzis arī ASV dolāru banknošu piegādi Krievijai. Eiropas Savienība jau iepriekš pieņēma lēmumu, kas aizliedz eiro banknošu piegādi Krievijai.


11.03.2022 19.51

Video straumēšanas platforma “YouTube” paziņojusi, ka visā pasaulē bloķēs ar Krievijas valsts medijiem saistītus kanālus. Šāds lēmums pieņemts, jo Krievija izplata saturu, kas noliedz pārbaudāmas ziņas par vardarbības pielietošanu. “YouTube” lietošanas noteikumi aizliedz šādas darbības.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, “YouTube” lēmumam sekos Krievijas atbildes reakcija. Iespējams, ka Krievija varētu pilnībā vai daļēji aizliegt “YouTube” lietošanu Krievijā. Šobrīd jau pieņemti lēmumi bloķēt tādus sociālos tīklus kā “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”.


11.03.2022 19.43

Ņujorkā piektdien notiek ANO Drošības padomes sēde, kurā Krievija izplata apgalvojumus, ka Ukraina ar ASV atbalstu strādājusi pie bioloģisko ieroču programmām. Gan Ukraina, gan ASV kategoriski noraida šos apgalvojumus.

ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda izsaka bažas, ka tieši Krievija plāno bioloģisko vai ķīmisko ieroču uzbrukumu pret Ukrainu. ASV norāda, ka Krievija varētu sarīkot provokāciju ar bioloģisko vai ķīmisko ieroču izmantošanu, lai tajā apsūdzētu Ukrainu.


11.03.2022 18.33

Krievijas propagandas mediji ceturtdien izplatīja melus par ukraiņu grūtnieci Marianu Višegirsku, kas cietusi Mariupoles dzemdību nama bombardēšanā. Krievija apgalvoja, ka Mariana esot “aktrise”, kurai samaksāts par cietušās tēlošanu. Šos melus izplatīja arī Krievijas vēstniecība Lielbritānijā, līdz sociālais tīkls “Twitter” izdzēsa apmelojošos ierakstus.

Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā Mariupoles dzemdību namam tika nogalināti trīs cilvēki, vismaz 17 ievainoti.

Ziņu aģentūra “Associated Press” vēsta, ka ceturtdien vakarā Mariana laidusi pasaulē meitenīti, kurai dots vārds Veronika.

Mariana Višegirska ar meitiņu Veroniku

11.03.2022 18.23

ASV pastiprinās sankcijas pret Krieviju, aizliedzot importēt Krievijā ražoto alkoholu, jūras veltes un dimantus. Tas ir simbolisks solis, jo skar tādas preces kā degvīnu un kaviāru, kas daudziem amerikāņiem saistās ar Krieviju. Kā norāda ziņu aģentūra “Bloomberg”, daudzas krievu degvīna markas patiesībā nemaz netiek ražotas Krievijā, piemēram, “Stoli” jeb “Stolichnaya” degvīns tiek ražots Latvijā.


11.03.2022 17.42

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) brīdina, ka Krievijas un Ukrainas bruņotais konflikts var palielināt jau tā augstās pārtikas cenas pasaules tirgū. FAO spriež, ka cenu kāpums varētu būt par 8% līdz 22%.

FAO norāda, ka karadarbības dēļ Ukrainā šogad varētu palikt neiesēti vai nenovākti 20 līdz 30% ziemāju, kukurūzas un saulespuķu sējumu. Savukārt Krievijas lauksaimniecības nozari negatīvi ietekmēs pret Krieviju noteiktās sankcijas.

Krievija ir lielākā kviešu eksportētāja pasaulē, savukārt Ukraina ir piektā lielākā, liecina FAO dati.

Abas valstis kopā saražo 19% pasaules miežu, 14% kviešu, 6% rapša, 4% kukurūzas un 2% sojas pupiņu. Šajās valstīs saražo arī vairāk nekā pusi visas pasaules saulespuķu eļļas.


11.03.2022 16.25

Ukrainas pilsētas Odesas mērs Genadijs Truhanovs brīdina, ka Krievijas okupācijas spēki mēģinās ielenkt pilsētu. Odesa gatavojas pilsētas aizsardzībai, tiek veidoti pārtikas un medikamentu krājumi.


11.03.2022 16.20

Ukrainas bruņotie spēki vēsta, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas. Ukraina to raksturo kā provokāciju, kuras mērķis ir iesaistīt Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.


11.03.2022 16.13

Krievijas komunikāciju uzraugs "Roskomnadzor" apstiprinājis, ka Krievijas teritorijā tiek bloķēta sociālā tīkla "Instagram" lietošana. Iepriekš jau tika nobloķēts sociālais tīkls "Facebook", bet saziņas rīka "WhatsApp" lietošana pagaidām ir atļauta.


11.03.2022 16.09

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis sašutumu par Krievijas nodomu karā pret Ukrainu iesaistīt algotņus no Sīrijas. Krievijas amatpersonas izteikušās, ka cīņā pret Ukrainu esot gatavi iesaistīties 16 000 “brīvprātīgo” no Tuvo Austrumu valstīm.

“Izdomāja pret mūsu ļaudīm sūtīt algotņus. Rīkļurāvējus no Sīrijas. No valsts, kuru sagrāva tāpat, kā pašlaik okupanti iznīcina Mariupoli, Harkivu, Ahtirku, Čerņihivu, Volnovahu un Izjumu,” secina Zelenskis.

“Lūk, tā Krievijas karaspēks izturas pret krievvalodīgiem ļaudīm, par kuru aizstāvēšanu Maskava tik daudz runājusi. Raķetes, aviācijas bumbas, artilērija. Un tagad vēl Sīrijas algotņi, kas vispār neatšķir, kādā valodā un kas šeit runā, kādu baznīcu apmeklē un kuru partiju atbalsta. Algotņi, kas brauc slepkavot uz zemes, kas viņiem ir visās nozīmēs sveša.”


11.03.2022 15.26

Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās konceptuāli esot iespējama, taču vispirms savs darbs ir jāpadara abu valstu sarunvedēju delegācijām un ministriem. Tā paziņojis Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Peskovs arī apstiprinājis Krievijas sākotnējo pozīciju un prasību nemainīgumu un paziņojis, ka Krievija gaida Ukrainas atbildi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt, īpaši pēc kara sākuma, aicinājis Putinu tikties un runāt. Taču Ukraina arī uzsvērusi, ka nepiekāpsies Krievijas prasībām, jo tās nav izpildāmas.


11.03.2022 15.20

Krievijas mediji vēsta, ka lēmums par "Meta" pārvaldīto sociālo tīklu bloķēšanu Krievijas teritorijā attieksies tikai uz "Facebook" un "Instagram", bet ne uz "WhatsApp", jo tas esot saziņas rīks, nevis informācijas izvietošanas kanāls.


11.03.2022 14.58

Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova vēsta, ka Krievijas propagandas aktīviste, kanāla “RT” vadītāja Margarita Simonjana Ukrainā tiek uzskatīta par “aizdomās turētu personu”, tādēļ Ukraina plāno viņu izsludināt starptautiskā meklēšanā, lai panāktu Simonjanas arestu un izdošanu Ukrainai.


11.03.2022 14.31

Interneta medijs “Baza” vēsta, ka Krievijā populārais TV raidījumu vadītājs Ivans Urgants ar ģimeni ir pametis Krieviju un devies uz Izraēlu. Krievijas galvenajā TV kanālā Urgants desmit gadu vadīja sarunu raidījumu “Vakars ar Urgantu”. Taču tagad raidījums ir izņemts no “Pirmā kanāla” programmas. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Urgants savā "Instagram" kontā ierakstīja: "Bailes un sāpes. NĒ KARAM!".


11.03.2022 14.21

Krievijā lietotājiem jau ir liegta iespēja izmantot sociālo tīklu “Facebook”, bet paredzams, ka drīzumā šis aizliegums skars arī sociālās saziņas vietni “Instagram”.

Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsusies tiesā ar prasību pasludināt par “ekstrēmistu organizāciju” kompāniju “Meta”, kas pārvalda sociālos tīklus “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp”. Ģenerālprokuratūra arīdzan pieprasa bloķēt “Instagram” Krievijas teritorijā. Pagaidām netiek ziņots par plāniem bloķēt “WhatsApp” saziņas rīku.

Krievija šādi reaģējusi uz ziņām, ka “Meta” uz laiku un lokāli aptur ierobežojumus attiecībā uz agresīviem izteikumiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kā piemēru tam, kas agrāk sociālo tīklu vietnēs bija liegts, bet tagad būs atļauts, kompānija min frāzi “nāvi krievu okupantiem”.


11.03.2022 14.13

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par “terorakta” sarīkošanu Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) teritorijā. Krievija plānojot sarīkot tehnogēno katastrofu, par ko atbildība tiktu uzvelta Ukrainai.

Ukrainas izlūkdienests ziņo, ka ukraiņu speciālisti netiek ielaisti Čornobiļas AES, bet tur iegājuši Baltkrievijas speciālisti. Līdz ar viņiem AES tiekot iesūtīti Krievijas diversanti.

Ukrainas izlūkdienests vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki savāc kritušo Ukrainas karavīru līķus, ko grasās uzdot par nogalinātiem ukraiņu diversantiem, kas ielauzušies Čornobiļas AES.

“Nespējot sasniegt savus mērķus kaujas operācijās un tiešās sarunās, Putins ir gatavs ķerties pie atomšantāžas,” norāda Ukrainas izlūkdienests.


11.03.2022 14.02

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis, ka Krievija grasās pastiprināt savus spēkus pie valsts rietumu robežas, reaģējot uz NATO papildspēku ierašanos šajā reģionā.

“Ģenerālštābs izstrādā un faktiski ir pabeidzis plānu par mūsu rietumu robežu nostiprināšanu, tai skaitā jaunos, modernos kompleksus, kā arī karaspēka vienību pārvietošanu, lai aizsargātu mūsu rietumu robežas,” Šoigu ziņoja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

NATO pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nosūtīja papildspēku vienības uz vairākām Austrumeiropas valstīm. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka Maskavai neesot nekādu plānu par uzbrukumu kaimiņvalstīm.

“Katru dienu ierodas arvien jaunas vienības, kas tur tiek izvietotas. Tas notiek, lai gan viņiem pilnīgi nekas nedraud,” apgalvo Šoigu.


11.03.2022 12.49

Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs žēlojas, ka rietumvalstīs palielinoties naids pret krieviem un Krievijas pilsoņiem. Viņš gan uzskata, ka krieviem neesot pamata kaunēties par savu tautību saistībā ar karu Ukrainā.

“Īstam krievam nekad nav kauns būt krievam. Ja kāds tā saka, tātad viņš nav krievs. Pret viņu nav nekādu pretenziju, bet viņš nav mūsējais,” apgalvo Peskovs.


11.03.2022 12.42

ASV Kongress piešķīris teju 14 miljardu dolāru humānajai, militārajai un ekonomiskajai palīdzībai Ukrainai. No šīs summas četri miljardi dolāru  būs  palīdzībai Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm kara bēgļu krīzes risināšanai. Teju septiņi miljardi dolāru paredzēti bruņojumam Ukrainai un tās sabiedrotajiem. Līdzekļi atvēlēti  arī kara sapostītās Ukrainas ekonomikas atjaunošanai.

ASV prezidents Džo Baidens kopā ar G7 valstu līderiem arīdzan plāno paziņot par vislabvēlīgākā tirdzniecības režīma atcelšanu Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Pēc šī režīma atcelšanas varēs noteikt ievedmuitas nodevas Krievijas precēm. Šis lēmums uzskatāms par vēl vienu ekonomisko sviru pret valsti, kas bombardē civiliedzīvotājus un atkārtoti apšauda evakuācijas koridorus Ukrainā.


11.03.2022 12.35

ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi vēsta, ka no Ukrainas bēgļu gaitās devušies jau 2,5 miljoni cilvēku. No tiem vairāk nekā 1,5 miljoni devušies uz Poliju. ANO dati arīdzan liecina, ka vēl aptuveni diviem miljoniem cilvēku nācies meklēt jaunu pajumti Ukrainas teritorijā.


11.03.2022 12.26

Ir ziņas, ka Krievijas karaspēks ir pavirzījies tuvāk Kijivai. Turklāt Kijivas reģionā izvietoti Krievijas bruņoto spēku čečenu formējumi, tā dēvēto kadiroviešu "aizšķērsošanas vienības", kas citiem Krievijas karavīriem neļauj atkāpties. Jāpiebilst, ka līdzīgi "aizšķērsošanas vienības" tika izmantotas Josifa Staļina un Ādolfa Hitlera laikos.


11.03.2022 12.22

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā arī Latvijā dzērienu ražotājs "Cido Grupa" pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju.

"Cido grupas" pārstāvji norādīja, ka uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā vienu miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma.


11.03.2022 12.16

Ukrainas uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka paziņojusi, ka Doneckas, Zaporižjas, Harkivas un Kijivas apgabalos piektdien būs atvērti 12 evakuācijas koridori, lai izvestu civiliedzīvotājus no tādām Krievijas spēku aplenktām pilsētām kā Mariupole, Volnovaha, Izjuma, Buča un Hostomeļa.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijas vadītāja vietnieks Ihors Žovkva intervijā amerikāņu telekanālam CNN paziņojis, ka Zelenskis ir gatavs runāt aci pret aci ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu, taču ukraiņu puse neesot gatava piekāpties nekādām Krievijas izvirzītajām prasībām.


11.03.2022 12.15

Krievijas propagandas kanāli apgalvo, ka Ukrainas rīcībā esot ķīmiskie ieroči, kurus tā gatavojas izmantot. Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Vadims Denisenko paziņojis, ka šādas dezinformācijas izplatīšana varētu liecināt par pašas Krievijas plāniem veikt ķīmiskos uzbrukumus Ukrainā.

„Pēdējās trīs nedēļas krievi aktīvi izplata baumas par „bioķīmiskajām laboratorijām” Ukrainas teritorijā. Diemžēl nevaram izslēgt, ka krievi gatavo „Sīrijas scenāriju”. Šeit ir divi aspekti. Pirmais ir militārais, un attiecīgie Ukrainas dienesti strādā pie tā, lai saprastu, kā mēs varam pretoties. Domāju, ka attiecīgās struktūras noteikti publicēs visu, kas jāzina iedzīvotājiem,” Denisenko sacīja intervijā televīzijas kanālam „TCN”.

„No otras puses, mums ir jādod milzīgs informatīvais trieciens, kam ir jāsasniedz visas pasaules nostūri. Krieviem ir jāsaprot, ka ķīmiskais uzbrukums viņiem maksās ievērojami vairāk nekā tikai iebrukums,” sacīja Denisenko.


11.03.2022 12.10

Ukrainas ziemeļrietumos esošā pilsēta Lucka, pie kuras esošo lidlauku piektdienas rītā apšaudīja Krievijas raķetes, atrodas tikai 90 kilometrus no robežas ar Poliju, bet Ivanofrankivska atrodas aptuveni 300 kilometrus no robežas ar Slovākiju un Ungāriju.

Ukraiņu žurnāliste Olga Tokarjuka raksta, ka Krievijas uzbrukumi tik tuvu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu teritorijai skaidri apliecinot Kremļa nolūku pastiprināt karadarbību.

Piektdienas rītā pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī apšaudīta arī Dnipro pilsēta, kas atrodas Ukrainas centrālajā daļā. Vienā no Dnipro guļamrajoniem piezemējušās trīs raķetes, nogalinot vismaz vienu cilvēku. Divas raķetes esot nokritušas netālu no bērnudārza un daudzstāvu dzīvojamās mājas, bet viena trāpījusi divstāvu ēkai, kur atradās kurpju fabrika.

Aizvadītajā naktī apšaudīta Sumu pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos. Apšaudē nogalināti vismaz divi civiliedzīvotāji. Raķešu uzbrukums noticis arī Barišivkas pilsētai Kijivas apgabalā.

Harkivas apgabalā Krievijas spēki apšaudījuši internātu, kur dzīvo bērni un jaunieši ar psihoneiroloģiskām problēmām. Uzbrukuma brīdī ēkā atradušies 330 cilvēki. Nav zināms bojāgājušo vai ievainoto skaits.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka aizsardzības spēki ir nobremzējuši Krievijas uzbrukuma operāciju visos virzienos. Savukārt ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka pēdējās dienās Krievijas karaspēks Ukrainā ir samazinājis ofensīvu uz zemes, taču ir pastiprinājušies raķešu un aviācijas triecieni pa pilsētām. Kopumā Krievija kopš iebrukuma sākuma esot izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 775 dažāda tipa raķetes.


11.03.2022 11.06

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no Tuvajiem Austrumiem pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas “tautas republikām”, lai piedalītos “atbrīvošanas kustībā”.

To viņš paziņoja Krievijas Drošības padomes sēdē, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins lika palīdzēt viņiem nokļūt “karadarbības zonā”. Putins arī argumentēja, ka Rietumi nodarbojas ar “algotņu” sūtīšanu uz Ukrainu, neraugoties uz “visādām starptautisko tiesību normām”, ziņo "Meduza".

Iepriekš “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz ASV valdības avotiem, ziņoja par Krievijas ieceri sūtīt uz Ukrainu algotņus no Sīrijas. Runa esot par kaujiniekiem ar kaujas pieredzi pilsētvidē.


11.03.2022 10.23

ASV norāda, ka, ja Krievija nacionalizēs no tās aizgājušo ārvalstu uzņēmumu aktīvus, tā iedragās savu reputāciju ilgtermiņā.

"Jebkurš Krievijas nelikumīgs lēmums sagrābt šo uzņēmumu aktīvus beigās novedīs pie vēl lielākām ekonomiskajām sāpēm Krievijai. Tas būs nepārprotams vēstījums globālajai biznesa kopienai, ka Krievija nav droša vieta investīcijām un uzņēmējdarbībai," tviterī rakstīja ASV Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. 


11.03.2022 09.59

Medicīnas centrā Užgorodā, kas atrodas netālu no Slovākijas robežas, ārsts Vladimirs Petrovs redzējis milzīgās bēgļu straumes, kā arī daudz ievainoto. Viņa centrs mēģina palīdzēt, bet drīz sāks trūkt medicīnas preču un zāļu. Tādēļ katru cilvēku vai iestādi, kas spēj palīdzēt, aicina rakstīt uz [email protected] 

Petrovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka vissmagākais ir redzēt, ka tiek nogalināti bērni. 

"Bez emocijām to nevar skatīties. Sirds lūst. Mēs, vienkāršie ārsti un cilvēki, lūdzam palīdzēt," sacīja Petrovs. 


11.03.2022 09.08

Krievija paziņojusi, ka nelielo pilsētu Volnovahu pārņēmuši pašpasludinātās “Doneckas tautas republikas” formējumi. Pilsēta atrodas starp Donecku un Mariupoli.

Apstiprinājuma vai nolieguma par šo informāciju no Ukrainas puses nav, ziņo britu raidsabiedrība BBC.


11.03.2022 08.50

 Rietumiem jāreaģē, ja Krievija izmanto ķīmiskos ieročus, intervijā  Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Rietumiem jābūt vienotai nostājai pret Krieviju, nedrīkst būt katrai sava. Un Rietumi parādījuši, ka ir vienoti," viņš sacīja.


11.03.2022 08.48

Piektdien agri no rīta noticis Krievijas raķešu uzbrukums militārajam lidlaukam netālu no Luckas pilsētas Ukrainas ziemeļrietumos. Uzbrukumā nogalinātas vismaz divas militārpersonas, bet vēl seši cilvēki ievainoti. Ukraiņu puse pieļauj, ka raķetes ir izšāvis krievu bumbvedējs, kas pacēlās no Baltkrievijas teritorijas.

Luckas mērs Ihors Poliščuks paziņojis, ka uzlidojuma laikā pilsētā nedarbojās gaisa trauksme, kurai vajadzēja brīdināt iedzīvotājus. Esot uzsākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kāpēc brīdināšanas sistēma nenoreaģēja.

Raķešu uzbrukums militārajam lidlaukam piektdienas notika arī Ivanofrankivskas pilsētā Ukrainas dienvidrietumos. Arī tur uzbrukuma laikā nav darbojusies gaisa trauksme.

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka šorīt ir notikuši uzbrukumi militārajai infrastruktūrai Luckā un Ivanofrankivskā ar tālās darbības ieročiem.


11.03.2022 08.12

Ukrainas Valsts kodolregulējuma inspekcija paziņoja par Krievijas uzbrukumu pētnieciskai kodoliekārtai "Neitronu avots" Harkivas Nacionālajā zinātniskajā centrā. Pētnieciskajai kodoliekārtai esot apturēta strāvas piegāde, bet ēkai nodarīti bojājumi. Inspekcija to nodēvējusi par kodolterorismu.


11.03.2022 07.55

Krievijas spēki pašlaik reorganizējas, lai atrisinātu problēmas ar degvielas piegādi. Tomēr nākamajās dienās atkal varētu būt gaidāms uzbrukums Kijivai, LTV "Rīta panorāmā" stāstīja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns.


11.03.2022 07.31

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka Krievijas spēku uzbrukumos dzīvību ir zaudējuši vairāk civiliedzīvotāju nekā ukraiņu karavīru. Viņš gan nenosauca konkrētus skaitļus.

Reznikovs arī apgalvo, ka kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī vairāk nekā 100 tūkstoš ukraiņu brīvprātīgi pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoš ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņu, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.


11.03.2022 07.22

Krievijas spēku aplenktās dienvidu pilsētas Mariupoles mērs Vadims Boičenko publicējis videopaziņojumu, kurā viņš apgalvo, ka iebrucēji pēdējās dienās arvien intensīvāk apšaudījuši dzīvojamos masīvus un nav ļāvuši piegādāt humāno palīdzību 400 tūkstoš iedzīvotāju lielajai pilsētai.

Mērs pilsētas piedzīvoto nodēvējis par elli un armagedonu. „Tas ir genocīds, ko Krievijas armija ar savu teroristu Putinu priekšgalā veic pret miermīlīgo Mariupoli,” sacīja Boičenko.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka viņa administrācija darot visu, lai piegādātu Mariupolei pārtiku, tīru dzeramo ūdeni un medikamentus, neraugoties uz Krievijas spēku mēģinājumiem to nepieļaut.

Zelenskis arī informējis, ka ceturtdien no Sumi, Trostjanecas, Krasnopiļas, Irpiņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas pilsētām esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. No Sumiem esot izdevies izvest 20 tūkstošus cilvēku, bet pilsētā ir ievestas 500 tonnas ar humānās palīdzības kravām.


11.03.2022 07.18

Arī aizvadītajā naktī visā Ukrainā skanēja gaisa trauksmes sirēnas, kas brīdina iedzīvotājus par iespējamām artilērijas apšaudēm un aviācijas uzlidojumiem.

Piektdienas rītā vairāki sprādzieni nogranduši netālu no aerodroma Luckā. Tāpat tiek ziņots par apšaudēm Dnipro, ziņo "Unian".

 

 

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka Ukrainas aizsardzības spēki aptur Krievijas uzbrukuma operāciju visos virzienos. Ceturtdien Krievijas spēki mēģinājuši nostiprināties uz ieņemtajām robežām, veikuši spēku pārgrupēšanu, atjaunojuši kaujasspējas, kā arī papildinājuši raķešu, munīcijas, degvielas un smērvielu krājumus. Saistībā ar ievērojamiem dzīvā spēka zaudējumiem un uzbrukuma tempu palēnināšanos pretinieks turpinot rezerves veidošanu Krievijas teritorijā.

ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka pēdējās dienās Krievijas karaspēks Ukrainā ir samazinājis ofensīvu uz zemes, taču ir pastiprinājušies raķešu un aviācijas triecieni pa pilsētām. Kopumā Krievija kopš iebrukuma sākuma esot izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 775 dažāda tipa raķetes.


11.03.2022 06.35

Ukrainas armijas pārstāvji pavēstīja, ka tai izdevies apturēt Krievijas karaspēka virzību. Pēdējā diennaktī esot notriektas 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcinātas divas tehnikas kolonnas.

Ģenerālštābs ziņo, ka ienaidnieks galvenokārt mēģina nostiprināties ieņemtajās pozīcijās, pārgrupē spēkus, atjauno kaujas spējas, kā arī papildina munīcijas un degvielas krājumus. Turpinās rezervju veidošana Krievijas teritorijā.

Vienlaikus Krievijas armija mēģināja pārraut Čerņihivas aizsardzību, pārtraukta ūdensapgāde, kā arī sagrautas ēkas – muzejs, izpostīts stadions. Krievija arī mēģina bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un Severodonecku. Lokāla mēroga uzbrukumi notikuši arī citos frontes posmos.

Armijas pārstāvji informēja, ka izdevies satriekt Krievijas gaisa desanta pulku un iznīcināt tankus, kājnieku kaujas mašīnas, raķešu iekārtas un citu bruņojumu.

Tikmēr Krievija sola atvērt vairākus koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai uz savu teritoriju, taču maz ticams, ka Ukrainas iedzīvotāji tos izmantos.


11.03.2022 06.00

Kompānija "Maxar Technologies" publicējusi satelītattēlus, kas liecina, ka 64 kilometrus garā Krievijas armijas kolonna pie Kijevas, par kuru ziņots pirms dažām dienām, lielā mērā ir izkliedēta.

Attēlos redzams, ka tehnika dažās kolonnas vietās ir izkliedēta meža joslā Kijivas apgabalā. Attēli fiksēti ceturtdien, 10. martā, aptuveni pulksten 11.

Milzīga un faktiski apstājusies kolonna ar bruņutehniku, artilēriju, mobilajām pretgaisa sistēmām un kravas automašīnām vairākas dienas atradās ceļā uz Kijivu ziemeļrietumu virzienā no galvaspilsētas. Nav gan zināms, cik lielā mērā Ukrainas armija spējusi izmantot pretinieka loģistikas problēmas.


11.03.2022 05.40

Sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” īpašniece – kompānija “Meta” – paziņoja, ka uz laiku un lokāli aptur ierobežojumus attiecībā uz agresīviem izteikumiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kā piemēru tam, kas agrāk sociālo tīklu vietnēs bija liegts, bet tagad būs atļauts, kompānija min frāzi “nāvi krievu okupantiem”.

Vienlaikus “Meta” solīja bloķēt aicinājumus uz vardarbību pret krievu civiliedzīvotājiem.

Tāpat dažās valstīs būs atļauti ieraksti ar nāves vēlējumiem Krievijas un Baltkrievijas prezidentiem.

Šāda minēto sociālo tīklu politika būs spēkā Armēnijā, Azerbaidžānā, Igaunijā, Gruzijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā un Ukrainā.


11.03.2022 05.16 

Krievija pieprasījusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainas teritorijā. Apsūdzības noraida gan ASV, gan Ukraina.

“Viņi vaino mūs… Atkal mūs! Ka mēs it kā izstrādājam bioloģiskos ieročus. It kā gatavojam ķīmisko uzbrukumu. Mani tas ļoti satrauc, jo ne reizi vien esam pārliecinājušies: gribi uzzināt par Krievijas plāniem, paskaties, ko Krievija pārmet citiem,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Britu raidsabiedrība BBC norādījusi, ka Krievijas apsūdzības par amerikāņu it kā veidotajām militāri bioloģiskajām laboratorijām Ukrainā skan jau vairākus gadus. Nesen gan par to atcerējās Krievijas Aizsardzības ministrija, paziņojot, ka it kā atradusi dokumentus, kas to pierāda. Tad šos pārmetumus sāka paust arī Krievijas Ārlietu ministrija un citi resori.

Tikmēr Pasaules Veselības organizācija (PVO) ieteikusi Ukrainai drošības apsvērumu dēļ iznīcināt augsta apdraudējuma patogēnus, kas atrodas sabiedrības veselības laboratorijās. PVO norāda, ka Krievijas uzbrukumā laboratorijas varētu tikt sabojātas un pastāv bažas, ka patogēni varētu izplatīties iedzīvotāju vidū un izraisīt slimības, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Iepriekš bažas par to, ka Krievija varētu izmantot Ukrainā ķīmiskos ieročus, pauda arī Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. Par to brīdināja arī ASV, kas kategoriski noraida Maskavas apgalvojumus.


Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa. 10. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt