ĪSUMĀ:
- Ukrainas puse sagaida, ka Krievijas karaspēks pastiprinās uzbrukumus valsts austrumos.
- Pasaules Banka prognozē, ka Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par 45,1%, taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā.
- Pirmdien uz tikšanos pulcējās arī Eiropas Savienības ārlietu ministri, lai spriestu par jau sesto sankciju paketi pret Krieviju.
- Krievijā viesojās Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kļūstot par pirmo Eiropas līderi, kurš apmeklējis Maskavu kopš iebrukuma sākuma Ukrainā.
- Ukrainas bruņoto spēku vadība noraida pārmetumus par nepietiekamo palīdzību Mariupoles aizstāvjiem.
- Uz tiešraides sākumu.
11.04.2022 23.40
"Krievija nerespektē valstis, kas ir militāri un politiski vājas, kam nav gribas un spēju aizstāvēt sevi un savus sabiedrotos. Tādēļ nevis Rietumu un NATO stiprums, bet gan Rietumu un NATO vājums ir provokācija Krievijai. Tādēļ arī nomierināšanas politika pret Krieviju ir kontrproduktīva. To kārtējo reizi pierāda pēdējo mēnešu dažu Rietumu politiķu neveiksmīgie centieni pierunāt Putinu ievērot starptautisko tiesību normas. Krievija respektē tikai gribu un spēku, nevis iztapību un pielīšanu. Tieši Rietumu vājums provocē Krieviju iet arvien tālāk," tā vizītes laikā Šveicē, uzstājoties Cīrihes Universitātē ar tā dēvēto Čērčila runu, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš pauda, ka Rietumu liberālā demokrātija nedrīkst ļauties bezspēcībai.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka brīvās Eiropas nākotni tagad veidos Putina Krievija,"
teica Valsts prezidents.
Viņš uzsvēra: "Mūsu spēks balstās mūsu brīvībā, mūsu tiesiskumā, mūsu demokrātijā, mūsu solidaritātē. Mūsu spēks balstās mūsu pasaules modeļa pievilcībā un gatavībā to aizstāvēt."
11.04.2022 23.32
Pirmdien no karadarbības zonām pa humānajiem koridoriem evakuēti 4300 civiliedzīvotāji, vēstīja Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka. No evakuētajiem 556 nākuši no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles.
Kopā pirmdien darbojušies deviņi abu pušu saskaņoti humānie koridori.
11.04.2022 23.29
Francija izraidīs sešus Krievijas pilsoņus, kurus tur aizdomās par spiegošanu, pavēstīja Francijas amatpersonas. Personas esot diplomātiskajā aizsegā darbojušās pretēji Francijas interesēm.
Francija, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, līdz šim izsūtījusi 35 Krievijas diplomātus.
11.04.2022 23.04
Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kurš šodien ticies ar Putinu, sacījis: "Sarunas ar prezidentu Putinu bija ļoti tiešas, atklātas un smagas." Viņš pauda, ka pievērsies krievu pastrādātajiem kara noziegumiem Bučā un citviet un uzsvēris, ka vainīgie ir jāsauc pie atbildības.
Putins "lielā mērā atrodas kara loģikā", žurnālistiem sacīja kanclers.
"Ja jūs vaicājat man, vai es esmu noskaņots optimistiski vai pesimistiski, tad es drīzāk esmu noskaņots pesimistiski".
"Miera sarunas vienmēr prasa daudz laika, bet kara loģika saka - netērē daudz laika un dodies tieši kaujā," viņš piebilda.
11.04.2022 22.42
Krievija nav spējīga atmaksāt daļu sava ārējā parāda, jo obligāciju turētājiem tā piedāvājusi maksājumus rubļos, nevis dolāros, paziņojusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P". Balstoties uz aģentūras ziņojumu, Krievija mēģinājusi maksāt rubļos par divām dolāros denominētām obligācijām, kuru dzēšanas termiņš bija 4. aprīlī.
Pagaidām tas gan nenozīmē, ka Krievija nav spējīga atmaksāt visu kopējo parādu, bet nespēj pildīt konkrētas pieminētās saistības. Sākot no 4. aprīļa, Maskavai dotas 30 dienas, lai veiktu kapitāla un procentu maksājumus.
11.04.2022 21.15
Austrijas kanclera Karla Nēhammera vizīte Krievijā ir bīstams signāls Eiropas vienotībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP priekšsēdētājas vietnieks Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Tāpat Zīle pauda – ir sajūta, ka, ja Ukrainā iestātos pamiers vai konflikts tiktu iesaldēts, tad daži Eiropas līderi varētu sākt domāt par sankciju mazināšanu vai apsvērtu kaut kādas sadarbības atjaunošanu ar Krieviju, kas ir pretēji tam, ko minēja ASV prezidents Džo Baidens, proti, ka neredz iespēju runāt ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu.
11.04.2022 20.48
Šobrīd, kad kopš kara sākuma Ukrainā ir pagājis pusotrs mēnesis, Latvijā oficiāli reģistrējušies aptuveni 14 000 bēgļu. Reģistrējušos vidū lielāka daļa sievietes – aptuveni puse, bērni – ap 35%, pārējie vīrieši. Darba piedāvājumu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā netrūkst, bet nākotnē viņiem varētu būt problēmas ar dzīvesvietu, ja to nāksies meklēt pašiem, eksperimentā pārliecinājās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
11.04.2022 20.44
Satraukums par karadarbības tuvošanos valda arī valsts ceturtajā lielākajā pilsētā Dnipro, kur atrodas arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa. Šī pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā un jau cietusi uzlidojumos. Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē tika iznīcināta Dnipro lidosta.
Dnipro ierodas daudzi cilvēki, kas cenšas izbēgt no karadarbības viļņa, kas skar Donbasu, kur Krievijas spēki uzbrūk Slovjanskas un Kramatorskas virzienā.
Latvijas Televīzija vēstīja, ka Dnipro pievārtē ir blokposteņi, kā arī ir redzama militāra gatavošanās tam, ka Krievijas spēki varētu uzbrukt. Savukārt pašā pilsētā atmosfēra ir saspringta, tomēr salīdzinoši mierīga.
11.04.2022 20.39
Ukrainas bruņoto spēku vadība ir noraidījusi izskanējušos pārmetumus, ka netiek sniegta pietiekama palīdzība vienībām, kas varonīgi cīnās par Krievijas okupācijas spēku ielenktās Mariupoles pilsētas aizstāvēšanu.
Mariupolē dislocētās Ukrainas armijas vienības un brīvprātīgo pulka "Azov" komandieri ziņojuši, ka pilsētas aizstāvji nesaņem munīcijas un pārtikas piegādes, nav iespējams sazināties ar valsts un armijas vadību.
Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs paziņojis, ka kara laikā nav vietas publiskām diskusijām par militārām operācijām. Zalužnijs aicināja ukraiņus saglabāt ticību Ukrainas armijai, kas dara visu iespējamo un neiespējamo, lai izcīnītu uzvaru un aizsargātu civiliedzīvotājus.
11.04.2022 18.10
Piemaskavā beigušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Austrijas kanclera Karla Nēhammera sarunas. Nēhammers pat izvairījies no kopīgas fotografēšanās ar Putinu, lai Krievijas propaganda to nevarētu izmantot savos nolūkos. Austrijas kanclers licis Putinam skaidri saprast, ka karam Ukrainā jāpieliek punkts. Pretējā gadījumā rietumvalstis vēl vairāk pastiprinās sankcijas pret Krieviju.
"Es nepārprotami pateicu prezidentam Putinam: kamēr Ukrainā iet bojā cilvēki, sankcijas pret Krieviju paliks spēkā un tiks pastiprinātas," uzsvēra Nēhammers.
Viņš piebilda, ka uzskata par savu pienākumu turpināt dialogu ar Krieviju, jo jādara viss iespējamais, lai panāktu karadarbības izbeigšanu.
11.04.2022 18.05
Krievijas komunikāciju uzraugs “Roskomnadzor” paudis sašutumu par amerikāņu kompānijas “Google” piedāvāto automātiskās tulkošanas pakalpojumu “Google Translate”. Kā apgalvo “Roskomnadzor”, ja lietotājs ierakstījis frāzi “dear Russians” (dārgie krievi), tad “Google Translate” krievu versijā tās vietā tika piedāvāts lietot frāzi “dead Russians” (beigti krievi).
“Roskomandzor” to uzskata par ekstrēmisma izpausmi.
Krievijas varasiestāžu attiecības ar “Google” jau labu laiku ir ļoti saspīlētas. “Google” koncerna sastāvā esošā “YouTube” platforma pagājušonedēļ nobloķēja Krievijas Valsts domes kanālu. Tādēļ izskanēja prognozes, ka Krievijā tiks bloķēta “YouTube” lietošana, bet pagaidām tās nav piepildījušās.
11.04.2022 16.22
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā Piemaskavas rezidencē sācis sarunas ar Austrijas kancleru Karlu Nēhammeru, kurš ieradies vizītē, lai mēģinātu pārliecināt Putinu, ka nepieciešams izbeigt karadarbību Ukrainā. Sarunas ir slēgtas, bez žurnālistu klātbūtnes.
11.04.2022 16.16
Britu izlūkdienests publicējis karti ar tagadējo stāvokli Ukrainas frontē un iespējamiem uzbrukuma virzieniem.
The illegal and unprovoked invasion of Ukraine is continuing.
— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) April 11, 2022
The map below is the latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine - 11 April 2022
Find out more about the UK government's response: https://t.co/nZAHBJopVq
🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/1fvMme61uN
11.04.2022 15.31
Vācijas laikraksts “Die Welt” paziņojis, ka pieņēmis darbā bijušo Krievijas televīzijas “Pirmā kanāla” redaktori Marinu Ovsjaņņikovu, kura marta vidū sarīkoja pretkara protesta akciju Kremļa propagandas ziņu raidījumā tiešraidē.
“Die Welt” informē, ka Ovsjaņņikova būs laikraksta ārštata korespondente, kas ziņos par notikumiem Krievijā un Ukrainā. Ovsjaņņikova vēsta, ka ir pagodināta par šo piedāvājumu. Viņa norāda, ka “Die Welt” pārstāv brīvību kā vērtību, ko šobrīd drosmīgi aizstāv Ukrainas tauta. “Arī mans uzdevums kā žurnālistei ir iestāties par brīvību,” uzsver Ovsjaņņikova.
Maskavas tiesa viņai par pretkara akciju piesprieda 30 000 rubļu (ap 245 eiro) naudassodu.
11.04.2022 13.33
Kijivas apgabalā atjaunota satiksme pie tilta, kas savienoja galvaspilsētu ar Irpiņas, Bučas, Hostomeļas pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas okupācijas armijas tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.
11.04.2022 13.23
Ukrainas rietumu pilsēta Mukačeve turpina cīņu ar Krievijas un padomju impērijas simboliem. Pagājušonedēļ no pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka Aleksandra Puškina krūšutēls, bet tagad demontēts arī padomju laikā uzstādītais tanka piemineklis. Muhačeves pašvaldība skaidro, ka šis tanks uz postamenta uzstādīts 1969. gadā un ar Otro pasaules karu tam nav nekāda sakara.
11.04.2022 13.10
Polijas robežsardze vēsta, ka bēgļu straume, kas no Ukrainas plūst uz Poliju, pamazām sarūk. Svētdien robežu šķērsoja 28 500 cilvēku, bet rekords bijis 6. martā, kad vienas dienas laikā Polijā ieradās vairāk nekā 142 000 bēgļu. Kopumā kopš 24. februāra no Ukrainas uz Poliju devušies 2,66 miljoni bēgļu.
11.04.2022 12.23
Odesa ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai.
Odesa saglabā savu garu, bet vietējiem iedzīvotājiem tomēr ir arī cilvēcīga baiļu sajūta, redzot karadarbību un tās atstātās sekas citviet valstī. Par aktuālo situāciju Ukrainas pilsētā Odesā šorīt ziņoja @ltvzinas ārzemju ziņu redaktore @InaStrazdina. https://t.co/t3YlXSYGKa pic.twitter.com/u4Cr6ur1xE
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 11, 202
11.04.2022 12.21
Pirmdien uz tikšanos pulcēsies arī Eiropas Savienības ārlietu ministri, lai spriestu par jau sesto sankciju paketi pret Krieviju.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja, ka tikšanās laikā Latvija uzstās uz turpmāku sankciju piemērošanu Krievijai un Baltkrievijai. Rinkēvičs atzīmēja, ka jāturpina noteikt sankcijas naftas importam, Krievijas propagandas televīzijas kanāliem un arvien vairāk banku vajadzētu atslēgt no starptautiskās SWIFT sistēmas.
At #EU Foreign Affairs Council #Latvia will insist on further sanctions against #Russia and #Belarus, we must sanction oil, Russian propaganda channels like RTR, Rossiya 24, disconnect more banks from SWIFT. We should continue arming #Ukraine #StandUpForUkraine
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 11, 202
11.04.2022 12.11
Sagaidāms, ka pirmdien Krievijā ieradīsies Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kļūstot par pirmo Eiropas līderi, kurš apmeklējis Maskavu kopš iebrukuma sākuma Ukrainā.
Nēhammers, kurš vēl sestdien Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņojis, ka tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šīs tikšanās laikā viņš vēloties aktualizēt jautājumu par kara noziegumu pastrādāšanu Kijivas apkārtnē.
11.04.2022 12.08
Kā norādījis Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs, gadījumā, ja tiks okupēta visa Donbasa teritorija, Ukraina par to karos līdz beigām un tas, nenoliedzami, prasīs gan milzīgus cilvēkresursu zaudējumus, gan milzīgus zaudējumus ekonomikai.
Krimas un Donbasa atgūšana bruņotā ceļā nozīmētu 10 līdz 15 tūkstošu ukraiņu karavīru zaudēšanu. Arestovičs arī uzsvēris, ka pie šāda scenārija nekāds iespējamais miera līgums netiks parakstīts. Tieši tāpēc ir iespējams arī scenārijs, ka karš var turpināties gadu desmitiem ar mazākiem uzplaiksnījumiem ik pēc pāris gadiem un lielākām sadursmēm ik pēc septiņiem gadiem.
11.04.2022 12.01
Nekāda klusuma vai stabilizācijas Ukrainā nav, bet Krievijas armija turpina mēģināt sasniegt minimālo plānu – sagrābt visus Ukrainas austrumus. Lielāks plāns, protams, visas Ukrainas sagrābšana. Šādu viedokli ir paudusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara.
Arī jaunākie satelītuzņēmumi liecina, ka pastiprināti krievu militārā tehnika tiek pulcēta Harkivas un Doneckas apgabalu tuvumā.
Lai arī par šādiem plāniem iepriekš izteikusies arī Krievijas militārā vadība, par it kā viņam uzdoto doties jaunā uzbrukumā Ukrainai pavēstījis Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs.
“Uzbrukumi būs ne tikai Mariupolei, bet arī citām pilsētām, ciematiem un apdzīvotajiem punktiem. Pirmkārt, atbrīvosim Luhansku un Donecku. Tādu uzdevumu mums ir devis mūsu dārgais prezidents Vladimirs Putins. Un pēc tam mēs savāksim Kijevu un visas citas pilsētas. Mums gan mērķis nav savākt šīs pilsētas, bet iznīcināt tos banderoviešus, naciķus un šaitanus, kuri runā čečenu valodā un uzskata sevi par musulmaņiem,” sacījis Kadirovs.
Eksperti un komentētāji gan norāda, ka Ramzana Kadirova izteikumi vairāk gan uzskatāmi par plātīšanos un savu spēku jeb „kadiroviešu” spēju mākslīgu vairošanu, taču nevar teikt, ka šādos plānos nav daļas patiesības. Jau tagad tiek ziņots par pastiprinātiem uzbrukumiem Luhanskas un Doneckas apgabalu apdzīvotajām vietām, kur uzbrukumi tiek vērsti pret civilajiem mērķiem.
Kā izteicies Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Sergejs Gaidajs, Krievija varētu censties tieši Luhanskas apgabalu padarīt par nākamo Mariupoli. Spēcīgas apšaudes šorīt apstiprinājis arī Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Siņegubovs.
11.04.2022 10.39
Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma kopumā nogalināti 1793 civiliedzīvotāji, bet vēl 2439 cilvēki ievainoti, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Ukrainas biroja oficiālie dati. Biroja vērtējumā reālais civilo upuru skaits ir vēl lielāks, jo ir apgrūtināta informācijas iegūšana no vietām, kurās turpinās aktīva karadarbība.
From 24 Feb—9 April, we recorded 4,232 civilian casualties in context of Russia’s armed attack against #Ukraine: 1,793 killed, incl 142 children; 2,439 injured, incl 229 children, mostly caused by shelling & airstrikes. Actual toll is much higher. Update https://t.co/NWq032Vos7 pic.twitter.com/vpqTAZBUi7
— UNHumanRightsUkraine (@UNHumanRightsUA) April 10, 202
Tikmēr Ukrainas Ģenerālprokuratūra pirmdien paziņojusi, ka kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 183 bērni un vēl vairāk nekā 342 guvuši dažādus ievainojumus. Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 110 bērni, Kijivas apgabalā – 98, Harkivas apgabalā – 76, Černihivas apgabalā – 54, Mikolajivas apgabalā – 40, Luhanskas apgabalā – 35, Hersonas apgabalā – 29, Zaporižjas apgabalā – 22, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā – 15.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidu okupētajās vietās.
11.04.2022 08.40
Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu Slobožanskes virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti.
Iebrucēji turpina daļējo Harkivas blokādi un ar artilēriju apšauda atsevišķus pilsētas rajonus.
Izjumas virzienā Krievijas spēki veic gaisa izlūkošanu ar bezpilota lidaparātiem. Ar divu bataljonu taktisko grupu spēkiem krievi mēģināja veikt uzbrukumu Dovgeņkes un Dmitrivkas virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.
Doneckas virzienā iebrucēji galvenos pūliņus velta Rubižnes, Nižņes, Popasnas un Novobahmutivkas ieņemšanai, kā arī pilnīgas kontroles iegūšanai pār ielenkto Mariupoli.
Krievijas spēki mēģināja uzsākt uzbrukumu Zolotes virzienā, taču panākumus neguva.
Kopumā Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas armija diennakts laikā atvairījusi četrus pretinieka uzbrukumus, iznīcinot piecus krievu tankus, astoņas cita veida bruņutehnikas vienības, sešus automobiļus un astoņus lielgabalus.
Savukārt Ukrainas gaisa spēki un zenītartilēristi diennakts laikā notriekuši vienu lidmašīnu (bumbvedēju-iznīcinātāju SU-34) četrus helikopterus (MI-24 un KA-52), trīs bezpilota lidaparātus un trīs spārnotās raķetes.
11.04.2022 07.57
Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās Pasaules Bankas prognozes.
Janvārī, kad Krievijas karaspēka iebrukums vēl nebija sācies, Ukrainai šogad prognozēja 3% IKP pieaugumu.
Savukārt Krievijā atbilstoši jaunākajām aplēsēm šogad prognozē IKP sarukumu par 11,2%, norādot, ka kritumu galvenokārt izraisīs Rietumu noteiktās sankcijas.
Janvārī Pasaules Banka prognozēja, ka Krievijas IKP šogad pieaugs par 2,4%.
11.04.2022 07.41
Čornobiļas atomelektrostacijā pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta CNN. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls.
Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt.
Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki.
Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti.
Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūra norādījusi, ka Ukrainai vēl tāls ceļš ejams, lai atgrieztu staciju normālā stāvoklī.
11.04.2022 07.06
Krievijas karaspēks pastiprinās uzbrukumu Ukrainas austrumos, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Nākamā nedēļa būs ne mazāk svarīga. (..) Krievija vēl vairāk baidīsies. Baidīsies zaudēt. Baidīsies, ka būs jāatzīst patiesība. Krievijas karaspēks pāries pie vēl plašākām darbībām mūsu valsts austrumos. Var izmantot pret mums vēl vairāk raķešu, vēl vairāk aviobumbu," sacīja Zelenskis svētdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.
11.04.2022 06.28
Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos svētdien nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
"Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru Balaklijā, Pisočinā, bija spēcīgas apšaudes Zoločivā, Derhačos. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū – viens bērns," ziņapmaiņas platformā "Telegram" ierakstījis Sinehubovs.
11.04.2022 06.23
Piektdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā Ukrainas Doneckas apgabala Kramatorskas dzelzceļa stacijai nogalināto skaits pieaudzis līdz 57, svētdien pavēstīja Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Savukārt apzināto ievainoto skaits ir 109, televīzijā sacīja Kirilenko.
Iepriekš tika ziņots par 52 nogalinātajiem.
Aktuālais 10. aprīlī par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
