Kaujas un uzbrukumi

• Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos.
• Satelītattēli liecina, ka uz Harkivas pusi dodas 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.
• Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli.
• Krievijas spēki turpina apšaudīt Harkivu, pilsēta ir daļēji bloķēta.
• Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt Dnipro pilsētas lidostu, kas ir pilnībā sagrauta.
• Naktī apšaudīta Severodoneckas pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas.
• Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko uzskata, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana.
• Britu izlūkdienests vēsta, ka Krievijas bruņotie spēki, ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana Piedņestrā, kur pie varas ir Maskavas atbalstītais separātistu režīms.

Civiliedzīvotāji

• Saskaņā ar ANO datiem Ukrainas iekšienē bēgļu gaitās devušies 7,1 miljoni iedzīvotāju, savukārt ārpus Ukrainas izbraukuši 4,5 miljoni bēgļu.
• Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvji vēsta, ka piecas dienas mēģinājuši sasniegt aplenkto Mariupoles pilsētu, lai veiktu civiliedzīvotāju evakuāciju, taču nerimstošās karadarbības dēļ tas nav izdevies, nācies apstāties ap 20 km no pilsētas.
• Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova informē, ka tikai Kijivas apgabalā vien kopš karadarbības sākuma nogalināti vismaz 1222 civiliedzīvotāji.
• Ukrainā kopš karadarbības sākuma nogalināti 177 bērni, vairāk nekā 330 ir ievainoti.
• Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis brīdina, ka Krievijas okupanti pirms atkāpšanās mēdz izvietot mīnas ukraiņu mājās. Piemēram, spridzeklis tiek paslēpts veļasmašīnā, un, atverot durtiņas, notiek sprādziens. Tāpat tiekot mīnētas arī iedzīvotāju automašīnas.
• Zaporižjas apgabalā okupanti pārmeklē iedzīvotāju mājas, meklē bijušos Ukrainas bruņoto spēku karavīrus un likumsargus.

Politiskā situācija un sankcijas pret Krieviju

• Ukrainas prezidenta padomnieks Mihails Podoļaks uzskata, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks spriež, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus.
• Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli.
• Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa.

Pasaules reakcija 

• Austrijas kanclers Karls Nēhammers pirmdien ieradīsies vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā esot saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un Eiropas Savienības līderiem.
• No Putina novērsies arī viņa ilggadējais sabiedrotais, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni, kurš atzinis, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis".

• NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā britu laikrakstam “The Sunday Telegraph” atzinis, ka Ziemeļatlantijas alianse pašlaik piedzīvo lielākās pārmaiņas kopš tās izveidošanas 1949. gadā. “Neatkarīgi no tā, kad un kā beigsies karš Ukrainā, tas jau radījis ilgtermiņa sekas mūsu drošībai. NATO ir jāpielāgojas jaunai realitātei. Un tieši to mēs pašlaik darām,” teica Stoltenbergs. “NATO kļuva par sekmīgāko aliansi vēsturē divu iemeslu dēļ. Pirmais ir tas, ka mums izdevās apvienot Eiropu un Ziemeļameriku. Otrais ir tas, ka mēs spējām mainīties, kad mainījās pasaule. Tagad pasaule atkal mainās, un arī NATO mainās.”

• Igaunija ziedojusi Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi.
• Ukrainas galvaspilsētā Kijivā sestdien bija ieradies Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām. Zelenskis bija tērpies ikdienas drēbēs; žurnālisti sarēķinājuši, ka viss viņa ietērps izmaksājis ap 120 dolāru. Salīdzinājumam: kad Krievijas vadonis Vladimirs Putins martā uzstājās ar runu Lužņiku stadionā, viņš bija tērpies itāliešu zīmola "Loro Piana" jakā, kas maksā ap 14 000 dolāru.

• Maskavā pie Kremļa svētdien aizturēts piketētājs, kurš turējis rokās Ļeva Tolstoja grāmatas "Karš un miers" eksemplāru.
• Kipras pilsētā Limasolā sestdien notikusi vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.

Massive pro-Russian rally organized today in Limassol, Cyprus today.

The city is known as the “Moscow of Cyprus”. Thousands of Russians have permanent residency.

Revoke it, send them home to Putin.

People who support genocide aren’t welcome in the EU. pic.twitter.com/bpq66pCKbD

— Visegrád 24 (@visegrad24) April 9, 2022

• Vācijas lielpilsētā Frankfurtē svētdien notikušas uzreiz divas demonstrācijas: viena sarīkota Krievijas atbalstam, bet otra - pret Putina režīma atbalstītājiem.

Kas notika 9. aprīlī

• Krievijas spēki turpināja pārgrupēties Ukrainas austrumos pirms jaunas ofensīvas.
• Krievijas okupācijas spēku vadību Ukrainā uzņēmies ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kuram ir liela karadarbības pieredze Sīrijā.
• Makarivā, kas atrodas aptuveni 50 kilometru no Kijivas, atrasti vairāk nekā 130 civiliedzīvotāju līķi.
• Ukraina un Krievija trešo reizi kopš kara sākuma apmainījās ar gūstekņiem.
• Kijivā bija ieradušies Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons un Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kuri tikās ar Zelenski.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.