Ukrainas Augstākās Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komiteja otrajā lasījumā pabeigusi darbu pie jaunā likumprojekta par mobilizāciju, kam vajadzētu stimulēt mobilizācijas procesu.
Šo likumprojektu parlamentā galīgajā lasījumā varētu skatīt jau trešdien. Komitejā izskatot ap 4000 priekšlikumu, likumprojekts ir pamatīgi izmainīts, salīdzinot ar tā sākotnējo redakciju.
Būtiskākais – no likumprojekta ir izslēgts punkts, kas paredzēja iespēju demobilizēties pēc 36 karā pavadītiem menešiem.
Šis bija ļoti svarīgs punkts lielai daļai Ukrainas sabiedrības – tiem cilvēkiem, kuru tuvinieki kopš pilna apmēra kara sākuma jeb vairāk nekā divus gadus cīnās frontē. Viņu tuvinieki jau ilgstoši ir rīkojuši dažādas akcijas gan Kijivā, gan citviet Ukrainā, prasot ieviest godīgākus principus.
Ar viņiem vairākkārt runājusi arī Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance. Daļa aptaujāto viņai norādījuši, ka vēlētos, lai vairs neturpinātos tas, kas notiek šobrīd. Proti, ka visu šo karu uz saviem pleciem iznes tikai viena neliela daļa sabiedrības – tie kaujinieki, kuri šobrīd karo un kuriem nav nekādu iespēju demobilizēties, kā arī viņu ģimenes. Tikmēr pārējā Ukraina šķietami lielā mērā dzīvo tā, it kā šī kara nebūtu.
Tomēr Ukrainas Augstākās Radas komiteja otrdien šo punktu svītroja līdzīgi kā to, kas bija saistīts ar karavīru rotācijām. Vietējie mediji ziņoja, ka šāds lēmums pieņemts pēc Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Oleksandra Sirska vēstules aizsardzības ministram Rustamam Umerovam un Umerova vēstules Ministru kabinetam.
Šajos dokumentos tiek minēts, ka jautājumi par karavīru iespējām pārtraukt dienestu un rotācijām būtu jāpārceļ uz atsevišķu likumprojektu, jo nepieciešama vēl jautājuma "papildu analīze un izpēte."
Sekas šādam lēmumam pagaidām prognozēt ir grūti. Šis patiešām bija ļoti nozīmīgs punkts šajā likumprojektā, runājot par taisnīgāku principu ieviešanu un lai motivētu jaunus cilvēkus pievienoties armijai.
Bet likumprojektā vēl ir ļoti daudz citu būtisku jautājumu – piemēram, mobilizācijas laikā vīriešiem vecumā no 18 –60 gadiem jānēsā līdzi militārās reģistrācijas dokuments un pēc amatpersonu pieprasījuma tas ir jāuzrāda. Arī pasi un ārzemju pasi varēs saņemt, tikai uzrādot šo dokumentu.
Bet, ja tiks konstatēta izvairīšanās no iesaukšanas armijā, tad pēc tiesas lēmuma vīrietim varētu liegt iespēju noteiktu laiku vadīt automašīnu. Papildus bargāki sodi tiks paredzēti arī Ukrainas kriminālkodeksā un administratīvās atbildības kodeksā – tie šobrīd parlamentā tiek skatīti atsevišķos likumprojektos. Šādā veidā šie uzraudzības groži tiek savilkti ciešāk.
Likumprojekts paredz arī motivējošo daļu jauniesaucamajiem. Tā paredz iespēju izvēlēties militāro vienību, kurā karot, virkni piemaksu un īpaši fiksētu maksu par iznīcinātiem ienaidnieka ieročiem.
Ikgadējo pamatatvaļinājumu karavīriem nodrošinās pa daļām, un vienai šai daļai būs jābūt vismaz 15 dienas ilgai. Savukārt karavīra nāves gadījumā tuvinieki saņems 15 miljonus hrivnu jeb aptuveni 354 tūkstošus eiro.
Paralēli šim visam šobrīd tiks pilnveidota kārtība – būs noteiktas nozares, kurās strādājošie netiks iesaukti armijā, bet viņi būs rezervēti valsts pastāvēšanai nozīmīgu funkciju īstenošanai, otrdien lēma Ukrainas Ministru kabinets.
"Mūsu karavīri aizstāv Ukrainu frontē, bet, lai viņus nodrošinātu, mums ir nepieciešama funkcionējoša ekonomika un infrastruktūra," pauda Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
"Viens no būtiskākajiem jautājumiem šajā sakarā ir taisnīga un racionāla militārajam dienestam piekritīgo personu rezervēšana tajos uzņēmumos, kuri ir patiešām kritiski svarīgi. Te nevar būt nekādas spekulācijas vai manipulācijas, tāpēc uzdodu attiecīgajām ministrijām tuvākajā laikā ieviest aktualizētu un godīgāku rezervācijas regulējumu un noteikt izsmeļošu kritiskās infrastruktūras objektu un uzņēmumu sarakstu," turpināja premjers. "Mums ir vajadzīgi skaidri un saprotami kritēriji, lai ne militārpersonām, ne sabiedrībai nerastos jautājumi par to, kāpēc atsevišķi cilvēki mūsu valstī ir rezervēti."
Starp kritiski svarīgajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem varētu būt valsts ierēdņi, vienotā Ukrainas telemaratona darbinieki – žurnālisti, operatori un citi, kas nodrošina tā saturu.
Medijos izskanējis, ka šādu statusu – valstij kritiski svarīgi uzņēmumi vai iestādes – ieguvušas arī virkne kultūras iestāžu, piemēram, operas, kori un pat cirka trupas. Taču pilnīga skaidrība par to, kam būs jāiet karot un kas varēs turpināt dzīvot kā līdz šim, gaidāma tuvākajā laikā, kad attiecīgie likumprojekti un noteikumi tiks pieņemti.
