Īsi pirms pulksten 12 pie Gruzijas parlamenta sāka pulcēties protestētāji. Viņu mērķis bija uzraudzīt, lai deputāti pildītu ceturtdien doto solījumu noraidīt tā saukto "ārvalstu aģentu likumu", kurš iepriekš bija raisījis plašus protestus. Tajos neiztika arī bez sadursmēm ar policiju, bet piektdien pasākums noritēja mierīgāk.
Ieeju parlamentā bloķēja policijas spēki, ekipāžas novietojās arī apkārtējās ielās, taču noskaņojums bija mierīgs. Protesti bija skaļi, bet bez ekscesiem, cilvēki savu viedokli pauda ar saukļiem, plakātiem, karogiem, bet nekādas konfliktsituācijas ar policistiem neveidojās.
Uz protesta akciju bija sanākuši apmēram 1500 cilvēku, daudzi ar Gruzijas, Ukrainas un Eiropas Savienības karogiem.
Vairums protesta dalībnieku bija gados jauni cilvēki – studenti, nevalstisko organizāciju aktīvisti, kuri Gruzijas nākotni redz Eiropas virzienā.
"Doties uz priekšu – uz Eiropu, tas ir mūsu – studentu – galvenais mērķis šeit – Eiropas virziens. Rietumi mērķi, Rietumu idejas – tas ir arī mūsu galvenais mērķis. Mēs vairs neatkāpsimies atpakaļ!" stāsta studente Nana.
"Mēs uzskatām, ka esam daļa no Eiropas, mēs vienmēr būsim Eiropā. Un ar šiem protestiem vēlamies panākt, lai visa pasaule dzird mūsu balsi," norāda protesta akcijas dalībniece Mariama.
"Partija "Gruzijas sapnis" mums solīja, ka šodien noraidīs "ārvalstu aģentu likumu". Bet "Gruzijas sapnis" ir pazīstams ar saviem meliem, ar drakonisku pretinieku apspiešanu. Mēs esam šeit, jo neticam viņu vārdiem, gribam redzēt darbus," stāsta protestētājs Nodars.
"Bija daudz ievainojumu studentiem, kas piedalījās iepriekšējās protesta akcijās. Policija izmantoja pārāk brutālu vardarbību pret mums studentiem, pret Gruzijas nākotni," uzskata students Leva.
Šoreiz protestētāji tiek sadzirdēti, un parlaments pieņēma lēmumu noraidīt asi kritizēto likumprojektu. Šo ziņu mītiņa dalībnieki sveica ar ovācijām un Gruzijas himnu. Taču bez īpašas eiforijas, drīzāk – ar piesardzību. Protesta dalībnieki atzīst – lai sasniegtu galveno mērķi, Gruzijas iekļūšanu Eiropas valstu saimē, jāizcīna vēl daudzas kaujas.
"Kamēr valda šis režīms, kurš savā būtībā ir tuvs putinismam, kurš redz Rietumu civilizāciju kā ienaidnieku, nevis sabiedroto, tikmēr mēs neesam drošībā," uzskata proeiropeiskās opozīcijas līderis Giga Bokerija.
"Mēs jau pieļāvām kļūdu 90. gados, kad mēs kā valsts nebijām gatavi rīkoties, kamēr Krievija bija vāja.
Jūs latvieši, kopā ar igauņiem un lietuviešiem, toreiz rīkojāties un izkļuvāt no šī postpadomijas purva. Tagad ir mūsu iespēja, un mums nav tiesību to palaist garām," uzsver Bokerija.
"Tā ir tikai maza uzvara, mums vēl daudz ir priekšā. Jāturpina demonstrācijas, jo mūsu nākotnei tas ir vajadzīgs," spriež students Leva.
"Mēs droši vien turpināsim protestēt. Mēs gribam būt Eiropā, mēs gribam līdz gada beigām saņemt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un kļūt par pilnvērtīgu daļu no Eiropas un Eiropas Savienības," uzsver protesta akcijas dalībnieks Luka.
Gandrīz visas Gruzijas parlamentā pārstāvētās partijas vārdos apgalvo, ka ir orientētas uz Rietumiem, uz Eiropas Savienību. Taču, kā norāda protestētāji, pašreiz valdošo politiķu darbus ietekmē oligarhi, kuri vairāk tendēti Krievijas virzienā.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašos protestus izraisīja valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu naudas sodu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" atbalstīja šo likumprojektu, apgalvoja, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu. Likumprojekta pretiniekus viņš nosaucis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilda Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas īpašā uzrunā paziņoja, ka protestētāji pārstāv brīvo Gruziju.
Rietumvalstis brīdināja Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Pēc vairākas dienas ilgiem plašiem protestiem "Gruzijas sapnis" paziņoja, ka atsauc šo likumprojektu. 10. martā Gruzijas parlaments nolēma apturēt tālāku likumprojekta virzīšanu.
