Pēc Umerova teiktā, Ukraina ir parādījusi pasaulei, ka tā var gūt panākumus, jo īpaši, radot problēmas Krievijai Krimā. Un šādi panākumi gūti, neskatoties uz to, ka Ukrainai nav tik spēcīgas flotes, piebilda ministrs.
Turpinoties kaujām, Ukrainas armija vēsta, ka aizvadītajā diennaktī frontē notikušas 95 sadursmes. Liela daļa austrumu frontē.
Kaujas pie Avdijivkas
Kā norāda ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi, smagas kaujas joprojām turpinās pie Avdijivkas, kur Krievija aizvien centās ielenkt pilsētu un maziem, lēniem soļiem virzās uz priekšu. Tajā pašā laikā sarežģītie laikapstākļi ir palēninājuši Krievijas un Ukrainas operāciju tempu pie Avdijivkas.
Avdijivkas virzienā izvietotais Krievijas armijas dzīvā spēka apmērs tiek lēsts ap 40 000. Tajā pašā laikā Krievija uzbrukumos ik dienu zaudējot no dažiem līdz vairākiem simtiem cilvēku.
Kremlis varētu būt devis pavēli iekarot Avdijivku un, iespējams, arī Kupjansku līdz martā paredzētajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, norādīja institūts.Ziņojumā teikts, ka Kremlim ir nepieciešams palielināt Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitingus, ko tas varētu darīt, izvirzot par mērķi iekarot abas pilsētas.
Pēc analītiķu domām, Putinam ir jāparāda sabiedrībai, ka armija viņu atbalsta, taču tam ir nepieciešama kāda uzvara, kas šobrīd Ukrainas frontē Krievijai nav izdevies.
Ukrainas ģenerālštābs norāda, ka pēdējās diennakts laikā teju 90% uzbrukumu koncentrēti Avdijivkas frontē. Ukrainas spēkiem izdevies visus uzbrukumus atvairīt, taču norāda, ka Krievijas karaspēka zemā aktivitāte citos frontes rajonos varētu liecināt par ienaidnieka spēku koncentrēšanu tieši Avdijivkas apkārtnē.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
