Pēdējās nedēļās Maskava ir piedzīvojusi vairākus dronu uzlidojumus. Naktīs uz 30. jūliju un 1. augustu droni nodarīja postījumus Maskavas biznesa rajona "Moscow City" ēkām.
Ukraina nav tieši uzņēmusies atbildību par šiem uzbrukumiem, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirms dažām nedēļām paziņoja, ka karš pakāpeniski atgriežas Krievijas teritorijā, un uzsvēra, ka tas ir neizbēgams un taisnīgs process.
Pēdējās nedēļās dronu uzbrukumi ir notikuši arī Krievijas anektētajai Krimas pussalai, kā arī vairākiem tiltiem, kas savieno Krimu ar Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.
Ukrainas prezidents Zelenskis otrdienas, 8. augusta, vakarā informēja, ka viņš ir piedalījies sanāksmē, kurā ir spriests par Krimas deokupāciju un pussalas ekonomikas atjaunošanu. Prezidents sacīja, ka pēc Krimas atbrīvošanas tur atgriezīsies ekonomiskās iespējas, drošība un brīvība, bet tiem nevajadzētu būt kaut kādiem abstraktiem jēdzieniem, tāpēc esot jāizstrādā konkrēts plāns tam, kā tieši pussalā atgriezīsies normāla dzīve, ko tas nozīmēs Krimai un visiem Ukrainas iedzīvotājiem.
Tikmēr frontē turpinās Ukrainas pretuzbrukumu operācijas, lai atkarotu Krievijas okupētās teritorijas. ASV domnīca "Kara izpētes institūts" vēsta, ka
Ukrainas armijas speciālo uzdevumu vienības Hersonas apgabalā ir izsēdušās Dņepras upes kreisajā krastā, pārrāvušas Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījušas uz priekšu aptuveni 800 metrus.
Institūts atsaucas uz vairākiem Krievijas kara blogeriem, taču pagaidām neesot iegūti vizuāli pierādījumi tam, ka liels skaits Ukrainas karavīru būtu izvietojušies Dņepras kreisajā krastā, kas joprojām atrodas Krievijas karaspēka kontrolē.
KONTEKSTS:
Krievija jau mēnešiem ilgi terorizē Ukrainas pilsētu iedzīvotājus ar raķešu un dronu triecieniem, bet pēdējā laikā arī Krievijas teritorijā notikuši vairāki uzbrukumi ar droniem.
Krievija uzbrukumos vaino Ukrainu, kuras amatpersonas devušas mājienus par Ukrainas iespējamo saistību ar šiem triecieniem. Rietumvalstu analītiķi uzskata, ka dronu triecieni tik dziļi Krievijas teritorijā liek uzdot nopietnus jautājumus par Krievijas pretgaisa aizsardzības spējām.
Analītiķi uzskata – uzbrukumi Maskavā parāda, ka Ukraina un tās atbalstītāji vēlas karu novest līdz Krievijas pilsoņu namdurvīm, lai viņi sāktu apzināties, ka Krievijas uzsāktā agresija skar arī viņus. Tas savukārt dara bažīgas ASV, kas pieprasījušas Ukrainai garantijas par neuzbrukšanu Krievijas teritorijā ar tās sniegtajiem ieročiem bažās no tālākas eskalācijas.
