Ukrainas prezidenta kancelejas padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka nepieciešamība pārskatīt militāro taktiku un novērst stagnāciju frontē bija viens no iemesliem, kāpēc Zalužnijs atcelts no virspavēlnieka amata.

Neskatoties uz to, ka abu līderu ceļi nu ir šķīrušies, Ukrainas prezidents ir parakstījis rīkojumu par Zalužnija apbalvošanu ar "Ukrainas varoņa" titulu. Tas ir augstākais valsts apbalvojums, ko Ukrainas prezidents var piešķirt atsevišķam pilsonim.

Šo apbalvojumu 1998. gadā izveidoja tālaika Ukrainas prezidents Leonīds Kučma. Līdz 2023. gada 29. decembrim šo titulu bija saņēmušas 835 personas.

Spriedze starp Volodimiru Zelenski un Valēriju Zalužniju bija jūtama ilgāku laiku, jo pilna mēroga kara otrajā gadā Ukrainai neizdevās gūt kādus ievērojamus panākumus uz zemes, bet pēdējos mēnešos viss liecina par to, ka situācija frontē ir statiska, kas nāk par labu agresoram Krievijai.

Prezidentam un bijušajam armijas komandierim bija domstarpības arī par to, vai ir nepieciešama jauna mobilizācija. Zalužnijs uzstāja, ka armijā būtu jāiesauc vēl pusmiljons vīru, lai varētu nomainīt tūkstošiem karavīru, kuri ilgstoši atrodas frontē. Turpretī Zelenskis uzskatīja, ka tas nav iespējams.

Jau vairākas nedēļas publiskajā telpā cirkulēja informācija par Zalužnija iespējamo atbrīvošanu, bet vakar vakarā Zelenskis to paziņoja oficiāli.

Respektablais izdevums "The Economist" Zalužnija atbrīvošanu uzskata par Zelenska kļūdu. Medijs norāda, ka šis lēmums iezīmē "jaunu un izšķirošu posmu karā, kurā Zelenskis riskē kļūdīties".

Publikācijā teikts, ka vissvarīgākais jautājums ir, vai Zelenskis spēs izmantot Zalužnija atlaišanu, lai pārorientētu savu redzējumu par karu.

"The Economist" arī norāda, ka jaunieceltais Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis atšķirībā no Zalužnija ir gatavs iesaistīties cīņā ar ienaidnieku, pat ja tas maksā lielus cilvēku un tehnikas zaudējumus. Sirskim arī esot pretrunīga reputācija Ukrainas armijas virsnieku vidū.

Britu militārais analītiķi Maikls Klārks uzskata, ka Zelenska lēmums ir pamatots, jo pašreizējā situācija frontē, jo īpaši valsts austrumos, nav labvēlīga Ukrainai.

"Kara laikā ģenerāļus nomaina diezgan bieži un dažādu iemeslu dēļ. Ņemot vērā Ukrainas militāro situāciju un iespējamo Avdijivkas zaudēšanu, nevar uzskatīt par nepamatotu lēmumu nomainīt vienu ģenerāli pret citu, lai mēģinātu mainīt taktiku kaujas laukā. Zelenskis apgalvo, ka viņš vēlas ģenerāļus, kuri varētu izdarīt nedaudz vairāk, kuri varētu būt mazliet agresīvāki. Manuprāt, Zelenskis uzskatīja, ka Zalužnijs bija pārāk konservatīvs savos militārajos lēmumus. Tāpēc politiskais tonis varētu izmainīties, bet militārajā ziņā tas nozīmē zināmu pēctecību ," Klārks sacīja intervijā medijam "Times Radio".

Tikmēr ASV drošības eksperts, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess, kurš savulaik komandējis ASV spēkus Eiropā sarunā ar britu raidsabiedrību BBC teica - brīdī, kad kļūst skaidrs, ka valdība ir zaudējusi uzticību amatpersonai, tās pienākums ir atkāpties no amata, jo pastāv princips, ka civilā kontrole pār armiju ir obligāta.

Vienlaikus, viņš Zalužnija padarīto vērtēja ļoti pozitīvi.

"Man radās iespaids, ka tas bija cilvēks, kurš centās mainīt un modernizēt (Ukrainas armiju), atbrīvoties no visas vecās padomju laika domāšanas," sacīja Hodžess, kurš arī vairākkārt sadarbojies ar ģenerāli Zalužniju.

Eksperts arī pauda, ka, viņaprāt, Zalužnijs vēstures lapās tiks atainots visnotaļ pozitīvā gaismā un "saņems lielu pateicību par to, ka apturēja krievus". 

Vienlaikus Hodžess arī deva mājienus, ka Zalužnijs ne vienmēr labprātīgi uzklausījis Rietumu ekspertu padomus un daļu pilnībā ignorējis. 

Ģenerālim Zalužnijam bija milzīgs izaicinājums pārveidot Ukrainas armiju par modernu NATO militāro mašīnu. "Sibylline" risku analīzes kompānijas analītiķis Džastins Kramps  pauda, ka tas bija gandrīz neiespējams uzdevums. 

Vienlaikus Kramps norādīja, ka, viņaprāt, šīs pārmaiņas militārajā vadībā varētu dot labus rezultātus.

Taču kritiskāk par Zalužnija padarīto izteicies Austrijas militārais analītiķis Toms Kūpers.

Viņš uzsvēra, ka Zalužnijs ir gana kritizēts par to, ka nav pabeidzis Ukrainas armijas pārveidi par Rietumu tipa bruņotajiem spēkiem, nav uzlabojis loģistiku un nav veicis karaspēka rotāciju prom no frontes līnijas, lai karavīri varētu atpūsties un atgūt spēkus, nevis atstāt tos tranšejās visu kara laiku.

"Pēc diviem gadiem kopš visaptverošā iebrukuma neviens no šiem pasākumiem nedarbojas īsti labi, un līdz šim novērotie uzlabojumi joprojām ir salīdzinoši minimāli," viņš teica.

Uz ziņām par Zalužnija atbrīvošanu ir reaģējuši arī Ukrainas sabiedrotie.

ASV Nacionālās drošības padomes sekretārs Džons Kērbijs sacīja, ka prezidents Zelenskis ir Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks un tikai viņš var izlemt, kam ir jākomandē armija. Kērbijs uzsvēra, ka ASV cieši sadarbosies ar jauno Ukrainas Bruņoto spēku komandieri. Kērbijs nepiekrita apgalvojumam, ka bruņoto spēku komandiera nomaiņa liecina par nestabilu situāciju Ukrainā.

Arī ASV aizsardzības sekretāra Loida Ostina pārstāve Selesta Valandere uzsvēra, ka Zelenskim kā demokrātiski ievēlētam valsts vadītājam ir tiesības nodrošināt civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem, tostarp nomainot komandieri. Valandere piebilda, ka ASV ir gatavas sadarboties ar jauniecelto Ukrainas Bruņoto spēku komandieri Sirski, kuru viņa raksturoja kā "pieredzējušu un sekmīgu" komandieri.

KONTEKSTS: 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. februārī nolēma atbrīvot no amata Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Valeriju Zalužniju un viņa vietā iecelt ģenerālpulkvedi Oleksandru Sirski.

Zalužnijs sekmīgi vadīja valsts aizstāvību pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma 2022. gada 24. februārī. Viņam bija būtiska loma tajā, ka Krievijas karaspēkam tā arī neizdevās sasniegt galvaspilsētu Kijivu, bet Ukrainas armijai vēlāk izdevās patriekt iebrucējus no Harkiva apgabala, kā arī atbrīvot Hersonu.

Diemžēl kara otrajā gadā dažādu iemeslu dēļ Ukrainas armijai vairs neizdevās sasniegt būtiskus panākumus uz zemes, tāpēc pēdējā laikā bija vērojamas domstarpības starp Zelenski un Zalužniju.