Ziņojumā secināts, ka kadarabībā vai tās seku dēļ Mariupolē dzīvību zaudēja vismaz 8000 cilvēku. Šādi dati iegūti, analizējot satelītuzņēmumus un datus no Mariupoles kapsētām.
"Mariupol is a big, big, big, big cemetery."
— Human Rights Watch (@hrw) February 8, 2024
NEW: HRW, @truth_hounds, and @situ_research release new findings on Russia's devastation of Mariupol: https://t.co/HRuQFadfeg pic.twitter.com/eFDriQz59V
"HRW" pieļauj, ka patiesais upuru skaits varētu būt vēl krietni lielāks, jo daudzi upuri palika zem sagrauto ēku gruvešiem un nav arī iespējams precīzi noteikt masu kapos apbedīto cilvēku skaitu.
Krievijas uzbrukums Mariupolei sākās 2022. gada 24. februārī un ilga gandrīz trīs mēnešus līdz 20. maijam, kad padevās pēdējie Mariupoles aizstāvji, kas bija patvērušies rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā.
Uzbrukuma laikā ļoti smagā situācijā nonāca simtiem tūkstošu Mariupoles iedzīvotāju. Viņu ciešanas dokumentētas vairāk nekā 200 lappušu garā ziņojumā, ko "HRW" sagatavoja kopā ar Ukrainas cilvēktiesību organizāciju "Truth Hounds" (Patiesības mednieki) un datu analīzes kompāniju "SITU Research".
"HRW" uzsver, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas karaspēka vadība ir jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem, kas pastrādāti Mariupolē.
Ziņojumā apkopota arī informācija par dzīvi Mariupolē okupācijas laikā. Krievijas varasiestādes ir ķērušās pie pilsētas atjaunošanas darbiem, taču vienlaikus tiek darīts viss iespējamais, lai izdzēstu jebkādas liecības par Mariupoles saistību ar Ukrainu.
Pilsētas iedzīvotāji ir spiesti pieņemt Krievijas pilsonību, lai varētu strādāt noteiktās profesijās, saņemt sociālos pabalstus un veselības aprūpes pakalpojumus.
Mariupoles skolās tiek īstenota masīva pārkrievošanas programma. Mācības notiek krievu valodā, pie sienas karājas Putina portreti un skolēniem jādzied Krievijas valsts himna.
Vēstures stundās tiek slavēts Krievijas karaspēks, bet Ukraina tiek attēlota kā "neonacistu valsts".
