Amerikas Savienotās Valstis, lielākais militārais spēks pasaulē, līdz šim ļoti aktīvi atbalstījis Ukrainu tās karā pret Krieviju. ASV kopējais militārais, humanitārais un finansiālais atbalsts sasniedzis teju 70 miljardu eiro robežu. Tas pēc Ķīles Pasaules ekonomikas institūta apkopotās informācijas, ir naudas izteiksmē neapstrīdami lielākais no visām valstīm pasaulē.
Pagājušās nedēļas nogalē Vašingtonā pēdējā brīdī apstiprināja ASV pagaidu budžetu, lai novērstu valdības darba apturēšanu. Tomēr, lai vairotu šī budžeta ātras pieņemšanas izredzes, tajā netika iekļauts atbalsts Ukrainai.
"Šobrīd ir tāda situācija Vašingtonā, ka ir minoritāte Republikāņu partijā Kongresā, kuri principā nevēlas turpināt jebkādu atbalstu Ukrainai. Liels iemesls ir fiskālie konservatīvie, kuri uzskata, ka šai naudai labāk jāpaliek Amerikā, pašas Amerikas vajadzībām, īpaši, lai nostiprinātu dienvidu robežu ar Meksiku," skaidro Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
"Principā Vašingtonā ir sajūta, ka Baidena administrācijai ir viena iespēja tagad dabūt cauri tos plus/mīnus 20 miljardus Ukrainai."
"Šim atbalstam tad jāilgst līdz ASV prezidenta vēlēšanām, nākamā gada novembrim. Vai tas ir iespējami? Jā, ir atbalsts abās pusēs. Gan demokrātu pusē, gan republikāņu pusē.
Bet šobrīd notiek tas, kas Ukrainai nenāk par labu. Ukrainas jautājums tiek politizēts ASV iekšpolitikā."
"Jo vairāk runā tā minoritāte, augošā minoritāte, ka nauda Ukrainai ir iztērēta un ka naudai labāk būtu jāpaliek mājās. Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo grūtāk būs attaisnot, pierādīt, kādēļ Amerikai būtu ar šiem daudzajiem miljardiem jāatbalsta Ukrainu."
Tā kā vismaz pagaidām nevar īsā termiņā saskatīt beigas karam Ukrainā, ieskicējas, ka atbalstu, visdrīzāk, vajadzēs turpināt arī pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Jaunākās aptaujas rāda, ka, visticamāk, līdzīgi kā iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020. gadā uz amatu varētu pretendēt tie paši kandidāti – esošais Baltā nama saimnieks Džo Baidens no demokrātiem un bijušais prezidents Donalds Tramps no republikāņiem.
"Domāju, ka abiem kandidātiem ir līdzīgas izredzes uzvarēt. Reitingi rāda, ka Baidenu un Trampu atbalstītu katru 45% vēlētāju. Bet tur vēl ir lieli jautājumi. Ļoti daudz kas var notikt līdz vēlēšanām," spriež Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
"Vēlētāju mobilizēšana būs lielākais jautājums – cik kuras partijas atbalstītāji aizies vai neaizies nobalsot. Bet tālāk noteikti ideoloģiskie jautājumi, kā virzīties tālāk ASV. Pamatā tie būs iekšpolitiski jautājumi, kas izšķirs vēlēšanu iznākumu."
Andžāns norāda, ka laiks kopumā nespēlē par labu Ukrainai. Jo arī gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs Baidens, līdzšinējo atbalsta līmeni būs grūti saglabāt.
"ASV ir pietiekami daudz savu problēmu. Ir ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība, ir dažādas sociālekonomiskās problēmas. Un arī noteikti demokrātu vēlētāji pakāpeniski spiedīs pievērsties vairāk iekšējām problēmām.
Protams, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notiek arī Senāta un Pārstāvju palātas pārvēlēšana. Tātad tiek pārvēlēta daļa no senatoriem un visi Pārstāvju palātas deputāti. Un, ja republikāņi uzvarēs abās palātās, tad Kongress būs republikāņu rokās. Un republikāņi ir arvien skeptiskāki par palīdzību Ukrainai," secina Andžāns.
Pēc viņa domām, Ukrainai par labu nenāktu arī iespējamā Trampa uzvara prezidenta vēlēšanās. Tramps varētu mēģināt izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai panāktu pamieru starp karojošajām pusēm. Turklāt arī sniegtā atbalsta apmēri, visdrīzāk, šajā gadījumā varētu tikt samazināti.
