Konference sākās ar klusuma brīdi Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma upuriem. Tika norādīts, ka katru dienu tiek aizturēti vismaz 20 cilvēki. Režīma represijām kopumā tikuši pakļauti vismaz 60 tūkstoši, bet ļoti daudzi bijuši spiesti valsti pamest.
Tā ir humānā krīze – pauda Cihanouska, bet tā ir tikai viena no vairākām Baltkrievijas problēmām. Otrs lielākais izaicinājums ir apdraudējums valsts neatkarībai.
"Mēs redzam, ka Lukašenko gabalu pa gabalam pārdod mūsu valsti Kremlim, lai nodrošinātu savu politisko izdzīvošanu.
Mēs redzam Krievijas klātbūtni visās Baltkrievijas dzīves jomās – militārajā, izglītības. Mūsu nācija tiek rusificēta. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību tādiem jautājumiem kā kodolieroču izvietošana, "Vagner" grupējums mūsu teritorijā.
Es saprotu, ka viss fokuss tagad ir uz Ukrainu, bet mēs esam sapratuši, ka bez brīvas Baltkrievijas reģions nekad nebūs drošs," norādīja Cihanouska.
Tikšanās laikā spriests par valstī nepieciešamajām reformām un kā tās panākt, kā sodīt tos, kas atbildīgi par noziegumiem, kādām būtu jābūt Baltkrievijas attiecībām ar kaimiņiem un kā atgūt Baltkrieviju Eiropas kartē.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
