Baltkrievijā pirmdien bija ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, lai meklētu aktīvāku atbalstu cīņā pret Ukrainu.
Baltkrievijas iespējas ir ierobežotas
Putina vizīte Baltkrievijā daudziem politikas vērotājiem gan Ukrainā, gan ārpus tās robežām lika uzdot jautājumu – vai Putins mēģinās pārliecināt Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko pilnībā iesaistīties karā pret Ukrainu?
Atbilžu uz šiem jautājumiem nav, jo arī kopējā preses konferencē par to netika jautāts. Abu valstu līderi ir sprieduši par drošības jautājumiem, tostarp raķešu piegādēm, militāro rūpniecību un pilotu apmācību.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka šāds iznākums varētu liecināt par to, ka Lukašenko ir atteicies no plašākas iesaistīšanās karā pret Ukrainu, apzinoties, ka no šāda lēmuma būtu atkarīga gan viņa paša, gan visa režīma nākotne.
Vienlaikus militārie eksperti prognozē – pat ja vienošanās būtu panākta, Baltkrievija varētu sagatavot uzbrukt spējīgu kaujas grupu vien divu līdz trīs mēnešu laikā.
Lēmumus var pieņemt arī bez Lukašenko
Ukraiņu politologi un analītiķi gan ir piesardzīgāki, norādot, ka, iespējams, lēmumi var būt pieņemti kuluāros un ārpus oficiālās diplomātijas.
"Es neizslēdzu, ka Lukašenko jau atklāti tiek draudēts. Draud ar to, ka lēmumus var pieņemt arī bez viņa. Tādus signālus redzēju nesenās [Krievijas aizsardzības ministra Sergeja] Šoigu vizītes laikā. Toreiz viņš atklāti draudēja Lukašenko, divreiz uzsverot, ka ir ieradies Baltkrievijā, lai tiktos ar aizsardzības ministru, bet "ar jums – iespēju robežās"," norāda Ukrainas politologs Tarass Zagorodnijs.
"Ja Baltkrievija tiks ievilkta karā, tad ir skaidrs, ka Ukrainā no Baltkrievijas pirmās ienāks baltkrievu vienības. Bojā ies Lukašenko lojālākās vienības, un tas nozīmēs, ka viņš vienkārši zaudēs varu."
Šāds iespējamais scenārijs nozīmētu arī faktisku Baltkrievijas neatkarības zaudēšanu, lai arī Krievijas prezidents ir atkārtoti norādījis, ka arī Savienības valsts ietvaros Krievijai nav vēlmes aprīt kādu valsti. Jebkurā gadījumā Ukrainas spēkiem dažādi iespējamie notikumu attīstības scenāriji ir zināmi un armija tam ir gatava.
Krievija vēlas par katru cenu iekarot Bahmutu
Pašlaik 1300 kilometru garās frontes karstākais punkts joprojām ir Bahmuta.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies: pašlaik izskatās, ka Krievija tiešām vēlas aiz sevis izdedzināt Ukrainas zemi. Tomēr pretspars iebrucējiem tiks turpināts. Turklāt pie Bahmutas sākot lūzt arī Krievijas algotņi, ne tikai regulārā armija.
Ukrainas politiski tiesisko pētījumu centra direktors Oleksandrs Musijenko uzskata, ka Krievijai cīņa par Bahmutu jau ir ieguvusi simbolisku nozīmi.
"Bahmuta viņiem jau ir ieguvusi tādu simbolisku jēgu, jo tur ir ciesti milzīgi zaudējumi. Viņi šeit uzbrukumus turpina jau vairākus mēnešus, un izskatās, ka atkāpties negrasās. Kā jau teicu – tam ir simboliska nozīme, turklāt tas ļautu turpināt darbu pie Donbasa sagrābšanas," norāda Musijenko.
"Otrkārt, stratēģiski ienaidnieks cenšas piesaistīt mūsu spēkus no citiem virzieniem, kuros Ukrainai varētu rasties iespējas pretuzbrukumiem.
Ukrainai savukārt ir svarīgi noturēt šo teritoriju, jo tā ir mūsu teritorija, kā arī neļaut ienaidniekam nostiprināties, lai vēlāk tas nevarētu veikt jaunus uzbrukumus."
Kā uzskata Musijenko, viens no Ukrainas spēku panākumiem ir tas, ka pretošanās agresoram ir kļuvusi jau par tautas karu un uzvaru kaldina katrs no Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī ikkatrs ārvalstīs dzīvojošais, kurš kaut nelielā veidā cenšas atbalstīt ukraiņu cīņu. Iebrucēji ar to īsti nebija rēķinājušies.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
